Margo Kreina, slavena zvaigzne – Maija Doveika vai Evija Krūze
Kārena Robertsa, bijusī aktrise – Daiga Gaismiņa vai Daiga Kažociņa
Īva Heringtone, teātra fane – Madara Reijere vai Agate Marija Bukša
Klements Houvels, režisors, Margo vīrs – Normunds Laizāns
Loids Robertss, dramaturgs, Kārenas vīrs – Egons Dombrovskis
Tomsons, apskatnieks – Mārtiņš Brūveris
Berts Hinkls, teātra aģents – Kaspars Aniņš
Leila, Margo mājkalpotāja – Inta Tirole
Vera Frenklina, jauna aktrise – Elza Rūta Jordāne
Hārvijs, režisora palīgs – Romāns Bargais
Kārena Robertsa, bijusī aktrise – Daiga Gaismiņa vai Daiga Kažociņa
Īva Heringtone, teātra fane – Madara Reijere vai Agate Marija Bukša
Klements Houvels, režisors, Margo vīrs – Normunds Laizāns
Loids Robertss, dramaturgs, Kārenas vīrs – Egons Dombrovskis
Tomsons, apskatnieks – Mārtiņš Brūveris
Berts Hinkls, teātra aģents – Kaspars Aniņš
Leila, Margo mājkalpotāja – Inta Tirole
Vera Frenklina, jauna aktrise – Elza Rūta Jordāne
Hārvijs, režisora palīgs – Romāns Bargais
Režisore – Ināra Slucka
Scenogrāfe – Marija Ulmane
Kostīmu māksliniece – Madara Botmane
Komponists – Edgars Mākens
Tulkotājs – Edvīns Raups
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Scenogrāfe – Marija Ulmane
Kostīmu māksliniece – Madara Botmane
Komponists – Edgars Mākens
Tulkotājs – Edvīns Raups
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Skaņu režisors – Kristaps Diura
Atbildīgais gaismotājs – Artūrs Adītājs
Atbildīgais video inženieris – Simeons Deikins
Atbildīgie skatuves mašīnisti – Mārcis Mālups, Toms Bereza
Sufliere – Inese Pētersone
Izrādes vadītāja – Silga Priekule
Producents – Rihards Gāle
Atbildīgais gaismotājs – Artūrs Adītājs
Atbildīgais video inženieris – Simeons Deikins
Atbildīgie skatuves mašīnisti – Mārcis Mālups, Toms Bereza
Sufliere – Inese Pētersone
Izrādes vadītāja – Silga Priekule
Producents – Rihards Gāle
Kostīmu pārziņu nodaļa – Daina Miķelsone vai Diāna Auziņa vai Daiga Gobzeme vai Gunita Vēvere
Rekvizītu nodaļa – Ingūna Rabša vai Valentīna Ešenberga vai Ingrīda Kārkle
Grima nodaļa – Gunda Zvirbule vai Yuliana Andreieva
Skatuves montāžas dienests – Jānis Zeltiņš, Rodrigo Lorencis, Maksims Bors, Alvis Bērziņš, Jānis Kurcišs, Mārtiņš Putnaērglis, Māris Bortņikovs, Armands Viļums, Kārlis Purvens, Igo Kozlovs, Ritvars Zomerovskis, Ralfs Kalējs
Izrāde tapusi ar īpašu BLG Theatrical LTD atļauju (Broadway Licensing Global).
Izrādes maketa pieņemšana · 158 dienas līdz pirmizrādei
Teātris ir dzīves sastāvdaļa – šajā teikumā ir ietvertas divas nozīmes. Pirmā – tiem, kuri strādā teātrī, tās ir otrās mājas, un otrā – teātris nereti atspoguļo sabiedrībā notiekošos procesus. Izrāde “Viss par Ievu” ir par abiem. Par māksliniekiem, par teātri, par paaudžu nomaiņu un par sabiedrību kopumā. Mēs dzīvojam jaunības kulta laikmetā, un es domāju, ka tas nemazināsies. Karjera aizņem aizvien lielāku mūsu vēlmju daļu. Mērķis-karjera bieži kļūst par ekvivalentiem jēdzieniem. Vai tam tā jābūt? Man nav atbildes uz šiem jautājumiem. Esmu teātrī pavadījusi ļoti daudzus gadus. Es zinu, ka laiks ir neapturams, ka paaudzes mainās, un to pieņemt nenākas viegli. No otras puses, es redzu, cik grūti jaunajiem cilvēkiem ir būt un pastāvēt darba tirgū. Visās profesijās. Un tas vairs nav tikai teātris.
Izrādes režisore Ināra Slucka
Reklāmas attēla fotosesija · 50 dienas līdz pirmizrādei
Nosacīta atkarība no dotajām iespējām un apstākļu labvēlības ir teju ikviena aktiera pieredzes daļa. Klasiskā dramaturģija lielākoties rakstīta vīriešu autoru skatījumā, un vīriešu lomu tajā ir krietni vairāk nekā sieviešu. Šī disproporcija joprojām, arī 21. gadsimtā, nosaka, ar kādām tēmām un lomām aktrisei nākas saskarties uz skatuves, un padara vēl aktuālāku jautājumu par to, kā mainās skatapunkts uz sievieti, viņai novecojot. Skaudra arī sociālā realitāte – Latvijā formāli tiek atzīta aktiera profesijas unikalitāte, kas liek intensīvi patērēt garīgos un fiziskos resursus, kuru ne visiem pietiek līdz sirmam vecumam, un tāpēc valsts ļauj aktieriem doties izdienas pensijā, tomēr periodiski šī iespēja tiek pārskatīta, meklējot iespēju ietaupīt uz pārsimts latviešu aktieru rēķina. Vienlaikus novērojams, ka vecums kā pieredze, ķermenis un identitātes stāvoklis kļūst redzamāks publiskajā telpā, kas nozīmē, ka novecošanās vairs netiek tik ļoti slēpta aiz grima, jaunības kulta vai “mūžīgas jaunības” ideoloģijas, bet kļūst realitāte, kuru nevar ignorēt. Arī mākslā vecums kļūst par estētikas un diskursa avotu.
Lai gan prīmu (arī primadonnu) un premjeru laiks šodien šķietami ir beidzies, vēlme pēc atziņas un novērtējuma būt pirmajai aktrisei un pirmajam aktierim joprojām nezūd. Tas iemieso tradīciju un autoritāti – mākslinieces/-ka spēju aizraut ar ideāliem, spēju nospēlēt skaistas, lielas, smagas lomas, aizkustināt publiku, nereti arī kļūt par teātra repertuāra smaguma centru. Par dīvām dēvētās aktrises iemanto kulta objekta slavu, jo viņu personība un dzīve kļuvusi par daļu no mākslas. Dīvas pievelk teātra skatītājus, kuriem šis tēls atļāvis nojaust – viņās mīt drāma arī ārpus skatuves. Savukārt teātra zvaigznes tēls dzīvo cilvēku apziņā ne vien kā konkrētu lomu iemiesojums, bet jau kā ilūzija, ko tās rada ap sevi ārpus skatuves un lomas. Par viņām raksta un lasa leģendas, vairo mītus, jo zvaigznes pieder cilvēkiem.
Amerikā, kur mākslas procesus nodrošina galvenokārt privātu mecenātu nauda, vēlmes un gaume, viss jāreizina ar desmit, ja raugāmies no Latvijas teātra mīļotāju vides, tāpēc Mērijas Orras 1946. gadā sarakstītais īsais stāsts “Ievas gudrība”, pēc kura dažus gadus vēlāk Džozefs Mankevičs uzņēma oskaroto filmu “Viss par Ievu” (All About Eve), turpināja savu skatuves mūžu lugas "Ievas gudrība" formātā.
Lai gan prīmu (arī primadonnu) un premjeru laiks šodien šķietami ir beidzies, vēlme pēc atziņas un novērtējuma būt pirmajai aktrisei un pirmajam aktierim joprojām nezūd. Tas iemieso tradīciju un autoritāti – mākslinieces/-ka spēju aizraut ar ideāliem, spēju nospēlēt skaistas, lielas, smagas lomas, aizkustināt publiku, nereti arī kļūt par teātra repertuāra smaguma centru. Par dīvām dēvētās aktrises iemanto kulta objekta slavu, jo viņu personība un dzīve kļuvusi par daļu no mākslas. Dīvas pievelk teātra skatītājus, kuriem šis tēls atļāvis nojaust – viņās mīt drāma arī ārpus skatuves. Savukārt teātra zvaigznes tēls dzīvo cilvēku apziņā ne vien kā konkrētu lomu iemiesojums, bet jau kā ilūzija, ko tās rada ap sevi ārpus skatuves un lomas. Par viņām raksta un lasa leģendas, vairo mītus, jo zvaigznes pieder cilvēkiem.
Amerikā, kur mākslas procesus nodrošina galvenokārt privātu mecenātu nauda, vēlmes un gaume, viss jāreizina ar desmit, ja raugāmies no Latvijas teātra mīļotāju vides, tāpēc Mērijas Orras 1946. gadā sarakstītais īsais stāsts “Ievas gudrība”, pēc kura dažus gadus vēlāk Džozefs Mankevičs uzņēma oskaroto filmu “Viss par Ievu” (All About Eve), turpināja savu skatuves mūžu lugas "Ievas gudrība" formātā.
Mēģinājums · 20 dienas līdz pirmizrādei
PAR IESPĒJU LOMĀM
Brodvejā un Eiropas lielākajos muzikālajos teātros, piemēram, Londonas Vestendā iespēju lomas ir pazīstamas kā understudy – dublants – aktieris, kas iemācījies aizvietot kādu aktieri. Šis termins lietots jau kopš 1848. gada, burtiski “tas, kurš studē zem kāda”, t.i., mācās cita lomu jeb aktieris, kurš gatavs uznākt uz skatuves jebkurā brīdī. Viņam bieži vien jāatrodas netālu no teātra, lai dažu minūšu laikā varētu ierasties teātrī un spēlēt sagatavoto lomu. Iespēju lomu skaistums slēpjas tajā, ka tās radina aktierus radoši augt, būt gataviem neparedzētam izaicinājumam un atrasties nemitīgā mākslinieciskajā procesā pat tad, kad neviens cits to neredz.
Latvijas repertuāra teātros dublants nozīmē pilntiesīgu līdzvērtību galvenajam lomas tēlotājam, tāpēc to apzīmē kā pirmo vai otro sastāvu. Nereti abu sastāvu izrādes atšķiras emocionālajos vai intelektuālajos uzsvaros, tādējādi skatītājam piedāvājot divas atšķirīgas, kontekstuāli patstāvīgas versijas. Vienlaikus šāda sistēma nodrošina, ka izrāde var notikt pat tad, ja kāds no lielo lomu tēlotājiem neparedzētu apstākļu dēļ nevar spēlēt.
Teātra iekšējā mehānismā, hierarhiju un aizkulišu realitātē organiski iegulst režisora asistenta loma. Cilvēks, uz kura pleciem gulstas atbildība par mēģinājumu procesa praktisko organizāciju un izrāžu norisi, sākot no uzraudzības par izrādes uzbūvi un aktieru ierašanos teātrī un beidzot ar vārdiem, kas izskan teātra iekšējā translācijā: “visiem paldies par izrādi, ar labvakaru!” Viņa rokās ir režisora iecere, kura jāsavieno ar reālu, tehnisku izpildījumu, jo viņš ir starpnieks starp visiem cilvēkiem, kuri strādā pie konkrētās izrādes. Rezumējot – neatsverama persona, no kuras lielā mērā atkarīgs arī morālais klimats un atmosfēra.
Latvijas repertuāra teātros dublants nozīmē pilntiesīgu līdzvērtību galvenajam lomas tēlotājam, tāpēc to apzīmē kā pirmo vai otro sastāvu. Nereti abu sastāvu izrādes atšķiras emocionālajos vai intelektuālajos uzsvaros, tādējādi skatītājam piedāvājot divas atšķirīgas, kontekstuāli patstāvīgas versijas. Vienlaikus šāda sistēma nodrošina, ka izrāde var notikt pat tad, ja kāds no lielo lomu tēlotājiem neparedzētu apstākļu dēļ nevar spēlēt.
Teātra iekšējā mehānismā, hierarhiju un aizkulišu realitātē organiski iegulst režisora asistenta loma. Cilvēks, uz kura pleciem gulstas atbildība par mēģinājumu procesa praktisko organizāciju un izrāžu norisi, sākot no uzraudzības par izrādes uzbūvi un aktieru ierašanos teātrī un beidzot ar vārdiem, kas izskan teātra iekšējā translācijā: “visiem paldies par izrādi, ar labvakaru!” Viņa rokās ir režisora iecere, kura jāsavieno ar reālu, tehnisku izpildījumu, jo viņš ir starpnieks starp visiem cilvēkiem, kuri strādā pie konkrētās izrādes. Rezumējot – neatsverama persona, no kuras lielā mērā atkarīgs arī morālais klimats un atmosfēra.
Mēģinājums · 20 dienas līdz pirmizrādei
IMPRESIJAS PAR TĒLU
Margo Kreina, slavena zvaigzne | Maija Doveika
Mēģinājumam sākoties, viņa metas virsū režisoram ar idejām, piedāvājumiem vai jautājumiem. Ir klāt katrā sarunā un katrā frāzē, kas izskan no režisora kādam citam aktierim. Līdz ar to – gribi vai nē – viņa ir visa centrs. Sākums un gals. Saprotams, ka šādā formā viņai nav grūti izdarīt jebko – smieties, raudāt, kliegt, lūgties vai iedegties sadzīves strīdā. Margo ir emocionāla, un viņas vienīgais īstais sazemējums ir cilvēki, kuriem sirds durvis nav aizvērtas.
Viņa ir arī nepārliecināta, bet pati līdz galam nespēj to atzīt. Viņa tikai nomana, ka atrodas nemitīgā skrējienā uz nepieciešamību joprojām pierādīt, joprojām pārsteigt, joprojām mirdzēt. It kā viņa aizvien vēl sūtītu kādu nedzirdamu ziņu savam klāt neesošajam tēvam. “Redzi, es mirdzu, tātad es esmu! Tātad es esmu vērtīga.”
Mēģinājumam sākoties, viņa metas virsū režisoram ar idejām, piedāvājumiem vai jautājumiem. Ir klāt katrā sarunā un katrā frāzē, kas izskan no režisora kādam citam aktierim. Līdz ar to – gribi vai nē – viņa ir visa centrs. Sākums un gals. Saprotams, ka šādā formā viņai nav grūti izdarīt jebko – smieties, raudāt, kliegt, lūgties vai iedegties sadzīves strīdā. Margo ir emocionāla, un viņas vienīgais īstais sazemējums ir cilvēki, kuriem sirds durvis nav aizvērtas.
Viņa ir arī nepārliecināta, bet pati līdz galam nespēj to atzīt. Viņa tikai nomana, ka atrodas nemitīgā skrējienā uz nepieciešamību joprojām pierādīt, joprojām pārsteigt, joprojām mirdzēt. It kā viņa aizvien vēl sūtītu kādu nedzirdamu ziņu savam klāt neesošajam tēvam. “Redzi, es mirdzu, tātad es esmu! Tātad es esmu vērtīga.”
Margo Kreina, slavena zvaigzne | Evija Krūze
Viņa nomaskēsies aiz saulesbrillēm un beidzot izies ielās. Viņai patīk staigāt un vērot reālo dzīvi, ieplūst tajā un būt vienai no pūļa.
Taksometrā Margo skatās pa logu, kā zib lampiņu gaismas. Izkāpjot pie mājas, veras debesīs un grib ieraudzīt zvaigznes. Kaut vienu. Nav. Nosmejas – tikai viņa ir zvaigzne. Klements viņu apskauj tik silti un mīļi. Šonakt būs masāža un ne tikai. Šonakt viņa grib būt vienkārši sieviete. Mīloša.
Viņa nomaskēsies aiz saulesbrillēm un beidzot izies ielās. Viņai patīk staigāt un vērot reālo dzīvi, ieplūst tajā un būt vienai no pūļa.
Taksometrā Margo skatās pa logu, kā zib lampiņu gaismas. Izkāpjot pie mājas, veras debesīs un grib ieraudzīt zvaigznes. Kaut vienu. Nav. Nosmejas – tikai viņa ir zvaigzne. Klements viņu apskauj tik silti un mīļi. Šonakt būs masāža un ne tikai. Šonakt viņa grib būt vienkārši sieviete. Mīloša.
Kārena Robertsa, bijusī aktrise | Daiga Gaismiņa
Jau otro nedēļu esam Palmbīčā, šajā gadalaikā Florida ir fantastiska! No rīta Kārena aiznes uz ķīmeni Loida gaišo uzvalku ar cerību, ka varēs to kafijas pleķi iztīrīt. Atpakaļceļā iegriežas tirdziņā, nopērk svaigus augļus brokastīm. Pavingro pie baseina – šodien vairāk joga. Atšķir Loida pierakstus – izskatās, ka mūza vakar atkal nav atlidojusi. Tūlīt jau 12, drīz Loidam vajadzētu celties. Būs jāatgādina, ka šodien viņiem ieplānota golfa spēle ar kaimiņiem. Un kur iet vakariņās? Varbūt pieteikt vietas jaunajā itāļu restorānā?
Jau otro nedēļu esam Palmbīčā, šajā gadalaikā Florida ir fantastiska! No rīta Kārena aiznes uz ķīmeni Loida gaišo uzvalku ar cerību, ka varēs to kafijas pleķi iztīrīt. Atpakaļceļā iegriežas tirdziņā, nopērk svaigus augļus brokastīm. Pavingro pie baseina – šodien vairāk joga. Atšķir Loida pierakstus – izskatās, ka mūza vakar atkal nav atlidojusi. Tūlīt jau 12, drīz Loidam vajadzētu celties. Būs jāatgādina, ka šodien viņiem ieplānota golfa spēle ar kaimiņiem. Un kur iet vakariņās? Varbūt pieteikt vietas jaunajā itāļu restorānā?
Kārena Robertsa, bijusī aktrise | Daiga Kažociņa
Aizraušanās:
Šaha spēle (Loids nespēlē šahu).
Augu, putnu un dzīvnieku nosaukumi latīņu valodā.
Pastaigas botāniskajā dārzā un dārzniecība.
Aizraušanās:
Šaha spēle (Loids nespēlē šahu).
Augu, putnu un dzīvnieku nosaukumi latīņu valodā.
Pastaigas botāniskajā dārzā un dārzniecība.
Loids Robertss, dramaturgs, Kārenas vīrs | Egons Dombrovskis
Jau vairākas naktis viņš nespēja uzrakstīt nevienu rindiņu jaunajai lugai. Naktīs viņš parasti strādāja, taču šoreiz iedvesma bija zudusi – neviena tēma nenāca prātā. Viņš sēdēja pie rakstāmmašīnas Kārenas dāvātajā frotē halātā un laka kurpēs. Bija divi naktī. Puspaciņa cigarešu jau izsmēķēta, kafijas kanna gandrīz tukša, arī mango sula izdzerta – to viņam uz nakti vienmēr sagatavoja mīļā sieva, kuru viņš mēdza dēvēt par Koru.
Nervozi pieceļoties, viņš sāka staigāt pa istabu, aiz muguras virpinādams šķiltavu kramiņu. Pēkšņi no šķiltavām uzliesmoja liesma un aizdegās dārgais frotē halāts. Viņš steigšus to norāva un ar atlikušo kafiju un mango sulu centās apslāpēt uguni, izmisumā mīdams halātu ar kājām. Pēc neilgas cīņas liesmas izdevās nodzēst, taču, stāvot Dieva radītā ietērpā ar laka kurpēm kājās, viņš saprata, ka ir īstā ķezā. Halātu Kārena viņam bija uzdāvinājusi divdesmitajā kāzu gadadienā.
Atvēris logu, lai izvēdinātu deguma smaku, viņš ilgi raudzījās zvaigžņotajās debesīs un pēkšņi nodomāja, ka rīt no rīta būs jādodas šopingā – nodarbe, kas viņam vispār nepatika, jo to parasti darīja Kārena. Ar šādu domu viņš devās uz guļamistabu, klusi ielavījās gultā blakus sievai un klausījās, kā viņa krāc. Pie tā viņš bija pieradis, tomēr šonakt prātā iešāvās doma: kā tik skaista sieviete var tik skaļi krākt.
Jau vairākas naktis viņš nespēja uzrakstīt nevienu rindiņu jaunajai lugai. Naktīs viņš parasti strādāja, taču šoreiz iedvesma bija zudusi – neviena tēma nenāca prātā. Viņš sēdēja pie rakstāmmašīnas Kārenas dāvātajā frotē halātā un laka kurpēs. Bija divi naktī. Puspaciņa cigarešu jau izsmēķēta, kafijas kanna gandrīz tukša, arī mango sula izdzerta – to viņam uz nakti vienmēr sagatavoja mīļā sieva, kuru viņš mēdza dēvēt par Koru.
Nervozi pieceļoties, viņš sāka staigāt pa istabu, aiz muguras virpinādams šķiltavu kramiņu. Pēkšņi no šķiltavām uzliesmoja liesma un aizdegās dārgais frotē halāts. Viņš steigšus to norāva un ar atlikušo kafiju un mango sulu centās apslāpēt uguni, izmisumā mīdams halātu ar kājām. Pēc neilgas cīņas liesmas izdevās nodzēst, taču, stāvot Dieva radītā ietērpā ar laka kurpēm kājās, viņš saprata, ka ir īstā ķezā. Halātu Kārena viņam bija uzdāvinājusi divdesmitajā kāzu gadadienā.
Atvēris logu, lai izvēdinātu deguma smaku, viņš ilgi raudzījās zvaigžņotajās debesīs un pēkšņi nodomāja, ka rīt no rīta būs jādodas šopingā – nodarbe, kas viņam vispār nepatika, jo to parasti darīja Kārena. Ar šādu domu viņš devās uz guļamistabu, klusi ielavījās gultā blakus sievai un klausījās, kā viņa krāc. Pie tā viņš bija pieradis, tomēr šonakt prātā iešāvās doma: kā tik skaista sieviete var tik skaļi krākt.
Loids Robertss, dramaturgs, Kārenas vīrs | Normunds Laizāns
Viņam mazliet apnikušas vakariņas ar draugiem. Šķiet, ka šī kompānija tiekas pārāk bieži. Bet Margo ir nepielūdzama – viņai esot daudz ideju jaunajai Loida lugai. Neko darīt – vēl viens vakars ar Margo, bet bez Margo.
Viņa atjauno meikapu. Klements stāv aiz muguras un raugās spogulī. Viņš mīl šo sievieti... Viņš ir gatavs pateikt to skaļi, bet Margo saka: “Esmu gatava! Braucam!”
Viņam mazliet apnikušas vakariņas ar draugiem. Šķiet, ka šī kompānija tiekas pārāk bieži. Bet Margo ir nepielūdzama – viņai esot daudz ideju jaunajai Loida lugai. Neko darīt – vēl viens vakars ar Margo, bet bez Margo.
Viņa atjauno meikapu. Klements stāv aiz muguras un raugās spogulī. Viņš mīl šo sievieti... Viņš ir gatavs pateikt to skaļi, bet Margo saka: “Esmu gatava! Braucam!”
Mēģinājums · 20 dienas līdz pirmizrādei
Īva Heringtone, teātra fane | Madara Reijere
Rīt gaidāms sarkanā mētelīša kārtējais uznāciens. Šo mirkli viņa gaidījusi gadiem. Vakarnakt aizmiga tikai ap plkst. 4.00, jo bija saņēmusi atkārtotu pavēsti no dzīvokļa īpašnieces par īres naudas apmaksu līdz nedēļas beigām – 400$ apmērā, kuru viņai nav. Kontā ir tikai 70$, biļetes cena uz rītdienas izrādi ir 45$. Ne jau parterā, bet otrajā balkonā, no kura Margo Kreina patiešām izskatās pēc 25 gadus jaunas meitenes. Viņa necieš skatīties izrādes no tāda attāluma, jo tad neredz, vai fināla ainā Margo asara ritēs no labās vai kreisās acs. Četrdesmit piecas reizes Īva to ir uzminējusi precīzi. Ja kaimiņiene rīt būs mājās, aizņemsies binoklīti. Viņai derdzas kaimiņiene, jo tā smaržo pēc uz paklāja izlijuša piena. Tas varbūt “saldo” bērnības atmiņu dēļ. Lai vai kā – šim cilvēkam ir viedoklis par visu un visiem. Pēc kaimiņienes domām, Īva izskatoties pēc vācbaltietes un tādas jau teātrī neņemot. Lai ko tas arī nozīmētu. Īva ciena atklātību. Viņai riebjas liekulīgi un neparedzami cilvēki.
Rīt gaidāms sarkanā mētelīša kārtējais uznāciens. Šo mirkli viņa gaidījusi gadiem. Vakarnakt aizmiga tikai ap plkst. 4.00, jo bija saņēmusi atkārtotu pavēsti no dzīvokļa īpašnieces par īres naudas apmaksu līdz nedēļas beigām – 400$ apmērā, kuru viņai nav. Kontā ir tikai 70$, biļetes cena uz rītdienas izrādi ir 45$. Ne jau parterā, bet otrajā balkonā, no kura Margo Kreina patiešām izskatās pēc 25 gadus jaunas meitenes. Viņa necieš skatīties izrādes no tāda attāluma, jo tad neredz, vai fināla ainā Margo asara ritēs no labās vai kreisās acs. Četrdesmit piecas reizes Īva to ir uzminējusi precīzi. Ja kaimiņiene rīt būs mājās, aizņemsies binoklīti. Viņai derdzas kaimiņiene, jo tā smaržo pēc uz paklāja izlijuša piena. Tas varbūt “saldo” bērnības atmiņu dēļ. Lai vai kā – šim cilvēkam ir viedoklis par visu un visiem. Pēc kaimiņienes domām, Īva izskatoties pēc vācbaltietes un tādas jau teātrī neņemot. Lai ko tas arī nozīmētu. Īva ciena atklātību. Viņai riebjas liekulīgi un neparedzami cilvēki.
Īva Heringtone, teātra fane | Agate Marija Bukša
Īva pamostas nedaudz pēc pieciem, pēc septītā atliktā modinātāja zvana. Brokastīs dzer tikai melnu kafiju, toties sagatavo līdzņemamās pusdienas. Ap septiņiem Īva iziet no mājas un dodas uz darbu ar kājām. Darbs ir pietiekami vienmuļš un garlaicīgs, lai šo laiku izmantotu citu cilvēku novērošanai. Pusdienu pārtraukumā dodas uz parku. Kad ir slikti laikapstākļi, Īva kafejnīcā pasūta melnu kafiju un ēd līdzpaņemtās pusdienas. Kad darbs beidzies, viņa izmanto publisko tualeti, lai pārģērbtos, un biroja apģērbu nomaina apzināti saburzītas bikses, saskrāpēti apavi un nobružāts mētelis. Stundu pirms izrādes Īva dodas uz teātra kasi un iegādājas pēdējā brīža biļeti ar samazinātu cenu. Ja biļešu vairs nav, dodas uz tuvāko kafejnīcu, dzer tēju un gaida izrādes beigas. Pēc izrādes Īva dodas pie teātra dienesta ieejas ar cerību satikt vadošo aktrisi, to uzrunāt un iekļūt teātrī.
Īva pamostas nedaudz pēc pieciem, pēc septītā atliktā modinātāja zvana. Brokastīs dzer tikai melnu kafiju, toties sagatavo līdzņemamās pusdienas. Ap septiņiem Īva iziet no mājas un dodas uz darbu ar kājām. Darbs ir pietiekami vienmuļš un garlaicīgs, lai šo laiku izmantotu citu cilvēku novērošanai. Pusdienu pārtraukumā dodas uz parku. Kad ir slikti laikapstākļi, Īva kafejnīcā pasūta melnu kafiju un ēd līdzpaņemtās pusdienas. Kad darbs beidzies, viņa izmanto publisko tualeti, lai pārģērbtos, un biroja apģērbu nomaina apzināti saburzītas bikses, saskrāpēti apavi un nobružāts mētelis. Stundu pirms izrādes Īva dodas uz teātra kasi un iegādājas pēdējā brīža biļeti ar samazinātu cenu. Ja biļešu vairs nav, dodas uz tuvāko kafejnīcu, dzer tēju un gaida izrādes beigas. Pēc izrādes Īva dodas pie teātra dienesta ieejas ar cerību satikt vadošo aktrisi, to uzrunāt un iekļūt teātrī.
Leila, Margo mājkalpotāja | Inta Tirole
Leila ir sīka skrūvīte teātrī, bet vēlētos būt svarīga skrūve. Viņa nevar būt laimīga, būdama aizkulisēs, darot sīku, ikdienišķu darbu, bet viņa mēģina labi darīt savu darbu, kas laiku pa laikam dod gandarījumu. Rūpējoties par Margo, viņa izbauda teātra smaržu, sviedrus un putekļus, kas piesūkušies ar smiekliem un asarām. Un teātris viņai ir brīnums, kas sastāv no sīkumiem, par kuriem skaļi nerunā, jo skaļos apgalvojumos patiesība nav atrodama.
Leila ir sīka skrūvīte teātrī, bet vēlētos būt svarīga skrūve. Viņa nevar būt laimīga, būdama aizkulisēs, darot sīku, ikdienišķu darbu, bet viņa mēģina labi darīt savu darbu, kas laiku pa laikam dod gandarījumu. Rūpējoties par Margo, viņa izbauda teātra smaržu, sviedrus un putekļus, kas piesūkušies ar smiekliem un asarām. Un teātris viņai ir brīnums, kas sastāv no sīkumiem, par kuriem skaļi nerunā, jo skaļos apgalvojumos patiesība nav atrodama.
Vera Frenklina, jauna aktrise | Elza Rūta Jordāne
Glāze ar ūdeni, tas ir pirmais, ko Vera ierauga, atverot acis. Pēc tās viņa vienmēr kļūst možāka. Viņa pieceļas, bet viņai šķiet, ka šodien Odrija uz viņu noskatās neapmierināti. Smieklīgi, ka bildei piedēvēta cilvēka spēja domāt, bet Odrija Hepbērna ir viena no aktrisēm, kuras kā iedvesmas avoti un reizē paraugi pielikti pie sienas ikdienišķam atgādinājumam.
Ja gaidāmas proves, tad Vera ceļas tā, lai būtu pabrokastojusi vismaz 1,5 stundas pirms tām, tas ir perfektais vidusceļš, tad provju laikā viņa nejutīs izsalkumu, bet arī ķermenis būs gatavs strādāt simtprocentīgi. Parasti viņa metro atkārto tekstu. Kādam noteikti izskatās pēc trakās, kas runā ar sevi, bet nevar taču tikai galvā atkārtot tekstu, to vajag ierunāt! Kafija! Bez kafijas nekur! Citiem vajag cigaretes, Verai – kafiju. Proves vienmēr ir tik šausmīgas. Pārsvarā nepazīstami cilvēki vēro un vērtē, kā tu uz pāris minūtēm vari iedzīvināt pavisam jaunu tēlu, kuru tu esi tikai mēģinājusi vienatnē, dažreiz materiāls tiek iedots neilgi pirms tam un tad kā burvju māksliniekam no teksta jāuzbur dzīvs cilvēks. Vera vienmēr jūtas kā zem lupas. Un tā jau arī ir. Viņi bieži meklē nevis to, kas tiek rādīts, bet to, kas varētu iznākt. Un nekad nevar zināt, ko tieši viņi vēlas redzēt. Bet vēlme apmierināt visus jau paliek. Un tas viss – pāris minūšu jautājums.
Glāze ar ūdeni, tas ir pirmais, ko Vera ierauga, atverot acis. Pēc tās viņa vienmēr kļūst možāka. Viņa pieceļas, bet viņai šķiet, ka šodien Odrija uz viņu noskatās neapmierināti. Smieklīgi, ka bildei piedēvēta cilvēka spēja domāt, bet Odrija Hepbērna ir viena no aktrisēm, kuras kā iedvesmas avoti un reizē paraugi pielikti pie sienas ikdienišķam atgādinājumam.
Ja gaidāmas proves, tad Vera ceļas tā, lai būtu pabrokastojusi vismaz 1,5 stundas pirms tām, tas ir perfektais vidusceļš, tad provju laikā viņa nejutīs izsalkumu, bet arī ķermenis būs gatavs strādāt simtprocentīgi. Parasti viņa metro atkārto tekstu. Kādam noteikti izskatās pēc trakās, kas runā ar sevi, bet nevar taču tikai galvā atkārtot tekstu, to vajag ierunāt! Kafija! Bez kafijas nekur! Citiem vajag cigaretes, Verai – kafiju. Proves vienmēr ir tik šausmīgas. Pārsvarā nepazīstami cilvēki vēro un vērtē, kā tu uz pāris minūtēm vari iedzīvināt pavisam jaunu tēlu, kuru tu esi tikai mēģinājusi vienatnē, dažreiz materiāls tiek iedots neilgi pirms tam un tad kā burvju māksliniekam no teksta jāuzbur dzīvs cilvēks. Vera vienmēr jūtas kā zem lupas. Un tā jau arī ir. Viņi bieži meklē nevis to, kas tiek rādīts, bet to, kas varētu iznākt. Un nekad nevar zināt, ko tieši viņi vēlas redzēt. Bet vēlme apmierināt visus jau paliek. Un tas viss – pāris minūšu jautājums.
Mēģinājums · 20 dienas līdz pirmizrādei
Hārvijs, režisora palīgs | Romāns Bargais
- 6:45: Modinātāja tango – viņš atliek veco "Priekškara" zvanu trīs reizes, čukstot “Vēl minūti...“
- 6:50: Spoguļa monologs – viņa saruna ar atspulgu: “Īva redz manu šarmu – tas ir īsts!“ Šļakata ūdens sejā, gaisa skūpsts atspulgam.
- 6:55: Sagrauto sapņu uzlējums – šķīstošā kafija, krūzē ar uzrakstu “Teātra Palīgs“. Sviestmaize.
- 7:05: Ģērbties! Steigties! Pogu cīņa: kā parasti, uzvar krekls (vienu vienmēr nobīdot).
- 7:10: Scenārija sviedri – izcelt viņas replikas ar dzeltenu pasvītrojumu.
- 7:20: Pa durvīm ārā – “Lai šī diena patīkama kā skatītāju pilna zāle!“
- 7:30: Metro
- 6:45: Modinātāja tango – viņš atliek veco "Priekškara" zvanu trīs reizes, čukstot “Vēl minūti...“
- 6:50: Spoguļa monologs – viņa saruna ar atspulgu: “Īva redz manu šarmu – tas ir īsts!“ Šļakata ūdens sejā, gaisa skūpsts atspulgam.
- 6:55: Sagrauto sapņu uzlējums – šķīstošā kafija, krūzē ar uzrakstu “Teātra Palīgs“. Sviestmaize.
- 7:05: Ģērbties! Steigties! Pogu cīņa: kā parasti, uzvar krekls (vienu vienmēr nobīdot).
- 7:10: Scenārija sviedri – izcelt viņas replikas ar dzeltenu pasvītrojumu.
- 7:20: Pa durvīm ārā – “Lai šī diena patīkama kā skatītāju pilna zāle!“
- 7:30: Metro
Tomsons, preses apskatnieks | Mārtiņš Brūveris
Viņš atver acis... un neceļas, ļauj pamosties garam. Skatās griestos tik ilgi, kamēr acu baltumi aizpeld atkārtotā iemigšanā kā trīs dienas siltā telpā pastāvējuši olu baltumi. Izkrakšķina savus vecos kaulus, jo vismaz horizontālā stāvoklī jūt, ka vēl ir augošs, kaut gan šī ilūzija ātri beidzas, kad pēdas saskaras ar grīdu.
Naktī ābolos atkal savairojušās mušas. Pāris izdodas noķert. Drozofilas maigi piezemējas neredzamā batutā – smalkā zirnekļa tīklā un tur arī paliek. Šīs vibrācijas nepaliek nepamanītas un parādās ilgi neredzētais draugs, kurš sāk koncentrēti apstrādāt pirmo kritušo ar priekškājām un nelaiž vaļā upuri gluži tikpat ilgi kā viņš savu intervējamo. Bet jāsaka, ka, salīdzinot ar Tomsonu, viņš ir krietni nežēlīgāks, jo viņa klienti pēc satikšanās paliek sausi. Tomsonam šajā ziņā vēl jāmācas.
Viņš atver acis... un neceļas, ļauj pamosties garam. Skatās griestos tik ilgi, kamēr acu baltumi aizpeld atkārtotā iemigšanā kā trīs dienas siltā telpā pastāvējuši olu baltumi. Izkrakšķina savus vecos kaulus, jo vismaz horizontālā stāvoklī jūt, ka vēl ir augošs, kaut gan šī ilūzija ātri beidzas, kad pēdas saskaras ar grīdu.
Naktī ābolos atkal savairojušās mušas. Pāris izdodas noķert. Drozofilas maigi piezemējas neredzamā batutā – smalkā zirnekļa tīklā un tur arī paliek. Šīs vibrācijas nepaliek nepamanītas un parādās ilgi neredzētais draugs, kurš sāk koncentrēti apstrādāt pirmo kritušo ar priekškājām un nelaiž vaļā upuri gluži tikpat ilgi kā viņš savu intervējamo. Bet jāsaka, ka, salīdzinot ar Tomsonu, viņš ir krietni nežēlīgāks, jo viņa klienti pēc satikšanās paliek sausi. Tomsonam šajā ziņā vēl jāmācas.
Hinkls, teātra aģents | Kaspars Aniņš
Rīts sākas 8:00. Duša, tualete, trīs minūšu gājiens līdz kafejnīcai, pa ceļam kiosks, jānopērk jaunākie laikraksti. Kafejnīca, kafija, vieglas brokastis un preses pārskats, īpašu uzmanību pievēršot jaunumiem kultūrā. 10:00 ofiss – pirmie telefona zvani, kas saistīti ar akūtākajām problēmām un notikumiem. 14:00 pusdienas – brīdis, kurā satikties ar režisoriem, direktoriem, māksliniekiem utt. 15:00–17:00 vai nu atpakaļ ofisā, vai izbrauciens, tiekoties ar kādu, vai laiks sev, spēlējot tenisu. Vakarā izrāde, filma vai kāds cits mākslas dzīves notikums. Vēlākais 01:00 gultā, melatonīns, glāze ūdens (divas glāzes ūdens, ja ir dzerts alkohols) un miegs...
Rīts sākas 8:00. Duša, tualete, trīs minūšu gājiens līdz kafejnīcai, pa ceļam kiosks, jānopērk jaunākie laikraksti. Kafejnīca, kafija, vieglas brokastis un preses pārskats, īpašu uzmanību pievēršot jaunumiem kultūrā. 10:00 ofiss – pirmie telefona zvani, kas saistīti ar akūtākajām problēmām un notikumiem. 14:00 pusdienas – brīdis, kurā satikties ar režisoriem, direktoriem, māksliniekiem utt. 15:00–17:00 vai nu atpakaļ ofisā, vai izbrauciens, tiekoties ar kādu, vai laiks sev, spēlējot tenisu. Vakarā izrāde, filma vai kāds cits mākslas dzīves notikums. Vēlākais 01:00 gultā, melatonīns, glāze ūdens (divas glāzes ūdens, ja ir dzerts alkohols) un miegs...
Nacionālā teātra balvas labākajiem
Balvu pasniegšana sezonas sākumā aizsākusies 90. gadu vidū, kad leģendārais aktieris Kārlis Sebris ierosināja atjaunot neatkarīgās Latvijas laika Nacionālā teātra tradīciju – sezonas izcilāko aktieru godināšanu. Viņa ideja kļuva par pamatu ceļojošajai balvai, ko saņem gada labākais vīriešu lomas atveidotājs, un par tās simbolu Sebris dāvāja gredzenu, kuru agrāk nēsājis kādā izrādē. Lai labāko balvu saņemtu arī aktrise, kolēģa aicinājumam pievienojās viņa skatuves partnere Elza Radziņa, dēvēta arī par skatuves karalieni, pretī liekot savu Indijas topāza kulonu kā apbalvojumu labākajai aktrisei. Vēl pēc apmēram desmit gadiem Velta Līne, viena no izcilākajām mīlētāju lomu atveidotājām, izteica vēlmi nodibināt arī savā vārdā nosauktu balvu un dāvināja aktrises Antas Klints gredzenu, ko bija saņēmusi mantojumā.
Elzas Radziņas kulons – aizgājušās sezonas labākajai aktrisei
FAKTS: četras reizes to saņēmušas aktrises
Lāsma Kugrēna, Daiga Gaismiņa un Maija Doveika
FAKTS: četras reizes to saņēmušas aktrises
Lāsma Kugrēna, Daiga Gaismiņa un Maija Doveika
Kārļa Sebra gredzens – aizgājušās sezonas labākajam aktierim
FAKTS: piecas reizes to saņēmis aktieris Uldis Anže
FAKTS: piecas reizes to saņēmis aktieris Uldis Anže
Veltas Līnes ceļojošā balva Antas Klints gredzens – par spilgtāko mīlētājas lomu aizvadītajā sezonā
FAKTS: piecas reizes to saņēmusi aktrise Dita Lūriņa
FAKTS: piecas reizes to saņēmusi aktrise Dita Lūriņa
Ieviņas un Kārlēna šķiltavas sezonas labākajam jaunajam māksliniekam, tradīcija iedibināta teātra simtgadē, pateicoties nevaldības sektora kolēģiem no DDT un ĢIT.
FAKTS: 2025. gada augustā tās nonāca pie Elzas Rūtas Jordānes
FAKTS: 2025. gada augustā tās nonāca pie Elzas Rūtas Jordānes
Foto: Mārcis Baltskars
Foto: Mārcis Baltskars
Foto: Mārcis Baltskars
Vairāk par teātri uzziniet www.teatris.lv
