Koncertā piedalās: Marija Bērziņa, Madara Botmane, Zane Dombrovska, Maija Doveika, Elza Rūta Jordāne, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Mārcis Maņjakovs, Egils Melbārdis, Uldis Siliņš, īpašais viesis Ivars Kalniņš
Ārijas Elksnes, Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša, Jāņa Petera, Ulda Bērziņa un Jura Brežģa dzeju ierunājuši: Lolita Cauka, Lāsma Kugrēna, Līga Liepiņa, Ivars Kalniņš, Zigurds Neimanis, Rūdolfs Plēpis, Jānis Skanis, Voldemārs Šoriņš
Mūziķi:
Alta flauta – Andis Klučnieks
Ģitāra – Arians Sevišķis
Basģitāra – Pēteris Liepiņš
Trompete – Sandris Skeranskis
Trombons – Vadims Dmitrijevs
Saksofons – Zane Heimrāte
Bungas – Dairis Petrauskis
Klavieres – Romāns Vendiņš
Alta flauta – Andis Klučnieks
Ģitāra – Arians Sevišķis
Basģitāra – Pēteris Liepiņš
Trompete – Sandris Skeranskis
Trombons – Vadims Dmitrijevs
Saksofons – Zane Heimrāte
Bungas – Dairis Petrauskis
Klavieres – Romāns Vendiņš
Vokālais ansamblis ”Quattro timbri”: Kristīne Cīrule vai Sarma Liede, Linda Pētersone, Ģirts Gailītis, Jānis Kurševs
Režisore – Marija Bērziņa
Scenogrāfs un gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Kostīmu māksliniece – Madara Botmane
Video mākslinieks – Toms Zeļģis
Muzikālā noformējuma autors – Aleksandrs Tomass Matjussons
Horeogrāfe – Inga Raudinga
Vokālā producente – Zane Dombrovska
Scenogrāfs un gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Kostīmu māksliniece – Madara Botmane
Video mākslinieks – Toms Zeļģis
Muzikālā noformējuma autors – Aleksandrs Tomass Matjussons
Horeogrāfe – Inga Raudinga
Vokālā producente – Zane Dombrovska
Skaņu režisori – Gints Rutks, Lauris Stanke
Atbildīgā gaismotāja – Līva Kalniņa
Atbildīgais video inženieris – Simeons Deikins vai Toms Zeļģis
Atbildīgie skatuves mašīnisti – Jānis Zeltiņš, Rodrigo Lorencis, Mārcis Mālups, Toms Bereza
Izrādes vadītāja – Silga Priekule
Producente – Anna Vekmane
Atbildīgā gaismotāja – Līva Kalniņa
Atbildīgais video inženieris – Simeons Deikins vai Toms Zeļģis
Atbildīgie skatuves mašīnisti – Jānis Zeltiņš, Rodrigo Lorencis, Mārcis Mālups, Toms Bereza
Izrādes vadītāja – Silga Priekule
Producente – Anna Vekmane
Paldies: Kristapam Krievkalnam, Baibai Peterei, Daigai Mazvērsītei, Elīzai Līcei, Lenvijai Sīlei, Mārim Briežkalnam un Latvijas Radio
Koncertā izmantoti materiāli no Ingas Utenas Loginas personīgā arhīva
Programmiņā citēta Daigas Mazvērsītes grāmata ”Uldis Stabulnieks. Tik un tā”, Lauku Avīze, 2015.
Īsas ziņas par nošu dīdītāju Uldi Stabulnieku
(“Atpūta” 1993. Nr. 3/4(21/22))
(“Atpūta” 1993. Nr. 3/4(21/22))
Dzimis Rīgā 1945. gadā – Gaiļa gadā Svaru zīmē.
Tēvs – ierēdnis ar dzejnieka dotībām, māte – aktrise.
No 1952. gada mācījies Dārziņskolā kora, pēc tam diriģēšanas klasē pie Kriša Deķa. Puikas gados – bieži solists zēnu korī un aģitpunktos. Pa laikam ar mainīgiem panākumiem studējis Latvijas Konservatorijā kordiriģēšanu un kompozīciju pie profesoriem Jāņa Dūmiņa un Valentīna Utkina. Konservatoriju absolvējis kordiriģēšanas klasē 1972. gadā.
Precējies – sieva Ruta palīdz cilvēkiem.
Mīļākie skolotāji: Kalnzemnieku tante, Krišs Deķis, Paula Saksa skolniece, pirmā latviešu m-me Butterfly Milda Pūce, Imants Kokars un Marks Sluckovs.
Lielākie sasniegumi: meita Elīza, laureāta nosaukums starptautiskajā džeza kompozīciju konkursā Monako Monte-Karlo 1973. gadā, starptautiskā džeza festivāla “Tallinn-67” diplomands un palaistie 2 (divi) Atlantijas laši Kolas salā.
Valdības apbalvojumi un goda zīmes: AVE SOL godabiedrs, medaļa “20 gadu kopš uzvaras Lielajā Tēvijas karā”, Jūras kara flotes teicamnieks, klasnosķ – “M” masķer, Bulgārijas Tautas Republikas Nopelniem bagātais kara celtnieks, Padomju Latvijas milicijas veterāns u. c.
Skaistākie dzīves mirkļi (līdz šim): dziedāšana kamerkorī AVE SOL, dienests Padomju Armijā (“stroijbats”, “Zvaigznīte” 1964.–1967.), kāds mirklis Palangā un dabas un ūdeņu brīnumi. Latvijas un PSRS komponistu, teātra darbinieku, makšķernieku biedrību biedrs.
Mīļākie rakstnieki: Džeimss Džoiss un Mildas tante no Usmas ezera.
Mīļākie rakstnieki: Džeimss Džoiss un Mildas tante no Usmas ezera.
Pēdējā labākā grāmata, ko pārlasījis: Mihaila Zoščenko stāsti par Ļeņinu.
Pazīstams ar daudziem ievērojamiem tagadnes sabiedriskajiem darbiniekiem – Kārli Leiškalnu, Māru Zālīti, Jāni Peteru, Johanu, Imantu Kalniņu, Komendantu, Uldi Briedi, Laimoni, Zīgeristu.
Spēlējis un dziedājis visās pasaules malās – Bandaranaikes kundzei Šrilankā (Ceilonā), Vladimiram Iļjičam Kaupužam – filharmonijā, kopā ar John Denver, Groover Washington, Henry Butler, Ron Richardson – Amerikā, kopā ar “Kortelīti”, Ritu Trenci, Gunti Branci, koala lācīti un ķenguriem – Austrālijā, ar Juri Kronbergu – Stokholmā, ar AVE SOL un Imantu Kokaru Venēcijā, ar Uldi Briedi “Vāgūzī”, ar Astrīdu Pērkoni un Rozenštrauhu – Latvijā, ar Kumiko, Alni Zaķi un čekas pārstāvi – Japānā, ar Aleksandru Kublinski – Āgenskalnā, u. c.
Stāvējis blakus Gorbunovam Čatokvas konferences laikā 1987. gadā ASV.
Tas nu pagaidām aptuveni viss, bet – tā kā arī manī tāds Pietuka Krustiņš sēž, tad, izmantojot gadījumu un vietu, viens mazs “vēlējumies” – gribētos lūgt cienījamiem tautas kalpiem un citiem dižkungiem neaizmirst, ka pateicoties (tikai un vienīgi) mūsu dziesmai, dzejai, Brīvības piemineklim, Brāļu kapiem un tiem vīriem un sievām, kas bija uz Barikādēm, – viņi ir Tur, kur patlaban atrodas, un var tik sekmīgi ķīvēties.
Un tad vēl gandrīz kā Ķenča lūgšanā – un noņem man un arī kaimiņiem tās apkures klaušas.
Tas nu pagaidām aptuveni viss, bet – tā kā arī manī tāds Pietuka Krustiņš sēž, tad, izmantojot gadījumu un vietu, viens mazs “vēlējumies” – gribētos lūgt cienījamiem tautas kalpiem un citiem dižkungiem neaizmirst, ka pateicoties (tikai un vienīgi) mūsu dziesmai, dzejai, Brīvības piemineklim, Brāļu kapiem un tiem vīriem un sievām, kas bija uz Barikādēm, – viņi ir Tur, kur patlaban atrodas, un var tik sekmīgi ķīvēties.
Un tad vēl gandrīz kā Ķenča lūgšanā – un noņem man un arī kaimiņiem tās apkures klaušas.
Visbeidzot – Vai Tu esi Latvijai vai Latvija Tev?
Par ko arī parakstos – Uldis Stabulnieks, nošu dīdītāš.*
*saglabāta autora oriģinālā rakstība
CITI PAR ULDI
“Uldis Stabulnieks saka par sevi: “Es spēlēju un dziedu dzeju.” Šajos vārdos slēpjas svarīga viņa īpatnība – vairāk par citiem saviem kolēģiem U. Stabulnieks iedvesmojas no literārā teksta, atrod tur savu balsi, ikreiz atšķirīgu [..].
Ulda Stabulnieka dziesmās vienmēr ir jāieklausās. Tāpat kā tur nedrīkst pazust neviena nots, tur nedrīkst pazust neviena zilbe. Šajā ziņā viņš kaut kur ir rada slavenajai franču “chanson”. Liriska izteiksme, dramatisms, himnisks lepnums līdzās ar joku, ar dzīves ērmību – pilnasinīga, svinīga un reizē arī karnevāliska dzīves izjūta U. Stabulnieka muzikanta dabā aug un dod augļus.” (Dzejnieks Knuts Skujenieks)
Ulda Stabulnieka dziesmās vienmēr ir jāieklausās. Tāpat kā tur nedrīkst pazust neviena nots, tur nedrīkst pazust neviena zilbe. Šajā ziņā viņš kaut kur ir rada slavenajai franču “chanson”. Liriska izteiksme, dramatisms, himnisks lepnums līdzās ar joku, ar dzīves ērmību – pilnasinīga, svinīga un reizē arī karnevāliska dzīves izjūta U. Stabulnieka muzikanta dabā aug un dod augļus.” (Dzejnieks Knuts Skujenieks)
“Kas vislabāk raksturo Uldi Stabulnieku? – atbilde var būt tikai viena; viņa pietāte, cieņa un iejūtība pret vārdu. Pats priekšnesums: patiess, bez jebkādas pozas pazīmēm, samākslotības vai trikiem. Viņa mūzika nav salda, bet krāsaina, noskaņu, dinamisma un pārsteigumu pilna. Viņa dziesmas prasa klausītāju pilnīgu uzmanību, lai nepalaistu garām tās nianses, noskaņu maiņas, ceturtdaļnots pauzīti, akcentus, dažkārt ļoti ātru tekstu, teksta raksturojumus – īpatno izrunu, svešzemnieka akcentu, forte, piano, utt. Un tas viss atplaukst klausītāja un skatītāja priekšā ar apskaužamu vieglumu, bez mazākās piepūles.” (Dziedātājs un publicists Dzintars Veide Austrālijā)
“Viņš māk spilgti raksturot, žanriski iekrāsot. Vienmēr apveltīts ar tādu drusku neatkarīga mākslinieka simbolu. Tu vienmēr man atgādini lāci, kurš iet un ēd dzērvenes, kad pats grib.” (Juris Karlsons, piesakot Lielās mūzikas balvas laureātu Uldi Stabulnieku 1996. gadā)
“Uldis Stabulnieks ir visnotaļ ziķera puika.” (Šoferis no Liepājas)
“Viņš bija viens no garā visbrīvākajiem cilvēkiem, ko līdz šim biju saticis. Tādi cilvēki padomju sistēmai bija neērti, pat bīstami, jo bija nevadāmi, neprognozējami.” (Ģitārists Aivars Hermanis)
Tētim
Mēs tiekamies sapnī.
Tik nešķirami un dzīvi ik nakti –
Tu atkal esi, kārtodams nošu klēpi kā rūpīgs dārznieks
Un cimdu pārus Karēlijas bērza skapī.
Tu atkal esi, vien klusē
Pie aizvērtām klavierēm putekļu klātām,
It kā kopā ar Tevi apglabātām.
Tu nedziedi, nespēlē, nerunā vairs.
Tik mūzika vibrē caur dvēseļu stīgām
Bez gala un malas mīlestīgām.
Tu atkal esi tepat un klausies,
Kā elpo Tavu atstāto nošu balsis,
Sēžot pie aizvērtām klavierēm klusi,
Sapnī, kad es esmu aizmigusi.
Tik nešķirami un dzīvi ik nakti –
Tu atkal esi, kārtodams nošu klēpi kā rūpīgs dārznieks
Un cimdu pārus Karēlijas bērza skapī.
Tu atkal esi, vien klusē
Pie aizvērtām klavierēm putekļu klātām,
It kā kopā ar Tevi apglabātām.
Tu nedziedi, nespēlē, nerunā vairs.
Tik mūzika vibrē caur dvēseļu stīgām
Bez gala un malas mīlestīgām.
Tu atkal esi tepat un klausies,
Kā elpo Tavu atstāto nošu balsis,
Sēžot pie aizvērtām klavierēm klusi,
Sapnī, kad es esmu aizmigusi.
(Elīza Līce, Ulda Stabulnieka meita)
Koncerta programma | 1. daļa
1. Krogus gara dziesma
No poēmas “Matīss, kausu bajārs” · Aleksandrs Čaks
2. Atraitne Begbika ar zaldātiem
No izrādes “Vīrs paliek vīrs” Valmieras teātrī · atdzejojis Pēteris Pētersons
3. Miglas blūzs
Knuts Skujenieks
4. Vecais jūrnieks
No radio iestudējuma “Valmieras puikas” · Pāvils Rozītis
5. Dziesmiņa par buciņu
No izrādes “Aug buciņš, lauž radziņus” Valmieras teātrī · Pēteris Zirnītis
6. Marijas iela
Aleksandrs Čaks
7. Divi mākoņi
No izrādes “Cietsirdīgās spēles” Nacionālajā teātrī · Leons Briedis
8. Man vajag
Kaspars Dimiters
9. Tev būs viss
Kaspars Dimiters
10. Eņģelis Gabriēls
No izrādes “Dekamerons” Leļļu teātrī · Jānis Peters
11. Sātana sprediķis
No izrādes “Velna māceklis” Nacionālajā teātrī · Uldis Bērziņš
12. Zīļu rota
No radio iestudējuma “Valmieras puikas” · Pāvils Rozītis
No poēmas “Matīss, kausu bajārs” · Aleksandrs Čaks
2. Atraitne Begbika ar zaldātiem
No izrādes “Vīrs paliek vīrs” Valmieras teātrī · atdzejojis Pēteris Pētersons
3. Miglas blūzs
Knuts Skujenieks
4. Vecais jūrnieks
No radio iestudējuma “Valmieras puikas” · Pāvils Rozītis
5. Dziesmiņa par buciņu
No izrādes “Aug buciņš, lauž radziņus” Valmieras teātrī · Pēteris Zirnītis
6. Marijas iela
Aleksandrs Čaks
7. Divi mākoņi
No izrādes “Cietsirdīgās spēles” Nacionālajā teātrī · Leons Briedis
8. Man vajag
Kaspars Dimiters
9. Tev būs viss
Kaspars Dimiters
10. Eņģelis Gabriēls
No izrādes “Dekamerons” Leļļu teātrī · Jānis Peters
11. Sātana sprediķis
No izrādes “Velna māceklis” Nacionālajā teātrī · Uldis Bērziņš
12. Zīļu rota
No radio iestudējuma “Valmieras puikas” · Pāvils Rozītis
Koncerta programma | 2. daļa
1. Mīlas motīvs
Vokalīze no Aspazijas lugas “Vaidelote” Nacionālajā teātrī
2. Pērkons nāk
No izrādes “Orfejs” Dailes teātrī · Pēteris Zirnītis
3. Sapņu tango
No izrādes “Orfejs” Dailes teātrī · Pēteris Zirnītis
4. Ilzes dziesma
No izrādes “Svētki daudzskaitlī” Operetes teātrī · Dagnija Dreika
5. Disco
No izrādes “Svētki daudzskaitlī” Operetes teātrī · Dagnija Dreika
6. Ar vīnu vai ar viltību
No izrādes “Dekamerons” Leļļu teātrī · Jānis Peters
7. Dziesmiņa par laiku
No izrādes “Dekamerons” Leļļu teātrī · Jānis Peters
8. Es mīlu dzīvi skaisto
No TV iestudējuma “Slepkavība pilī” · Jānis Rokpelnis
9. Varavīksne
No izrādes “De Pretore Vinčenco” Nacionālajā teātrī · Kaspars Dimiters
10. Sekunžu lietus (Lietus)
Viktors Kalniņš
11. Balāde par klaunu
No izrādes “Orfejs” Dailes teātrī · Pēteris Zirnītis
12. Karnevāls
No izrādes “Dekamerons” Leļļu teātrī · Jānis Peters
13. Ejot cauri rudziem
Roberta Bērnsa dzeju atdzejojis Olafs Zaķis
14. Ielām
Aleksandrs Čaks
Vokalīze no Aspazijas lugas “Vaidelote” Nacionālajā teātrī
2. Pērkons nāk
No izrādes “Orfejs” Dailes teātrī · Pēteris Zirnītis
3. Sapņu tango
No izrādes “Orfejs” Dailes teātrī · Pēteris Zirnītis
4. Ilzes dziesma
No izrādes “Svētki daudzskaitlī” Operetes teātrī · Dagnija Dreika
5. Disco
No izrādes “Svētki daudzskaitlī” Operetes teātrī · Dagnija Dreika
6. Ar vīnu vai ar viltību
No izrādes “Dekamerons” Leļļu teātrī · Jānis Peters
7. Dziesmiņa par laiku
No izrādes “Dekamerons” Leļļu teātrī · Jānis Peters
8. Es mīlu dzīvi skaisto
No TV iestudējuma “Slepkavība pilī” · Jānis Rokpelnis
9. Varavīksne
No izrādes “De Pretore Vinčenco” Nacionālajā teātrī · Kaspars Dimiters
10. Sekunžu lietus (Lietus)
Viktors Kalniņš
11. Balāde par klaunu
No izrādes “Orfejs” Dailes teātrī · Pēteris Zirnītis
12. Karnevāls
No izrādes “Dekamerons” Leļļu teātrī · Jānis Peters
13. Ejot cauri rudziem
Roberta Bērnsa dzeju atdzejojis Olafs Zaķis
14. Ielām
Aleksandrs Čaks
MARIJA PAR ULDI
Uzziņai
Lielu daļu savas teātra mūzikas Uldis ir sarakstījis tieši Nacionālajam teātrim un viņa 50 gadu jubilejas koncerts arī notika uz šīs skatuves. Par devumu teātra mākslā un par šo jubilejas koncertu viņš ir saņēmis Lielo mūzikas balvu. Mūsu koncerts būs kā mans un manas paaudzes veltījums Ulda 80 gadu jubilejā.
Lielu daļu savas teātra mūzikas Uldis ir sarakstījis tieši Nacionālajam teātrim un viņa 50 gadu jubilejas koncerts arī notika uz šīs skatuves. Par devumu teātra mākslā un par šo jubilejas koncertu viņš ir saņēmis Lielo mūzikas balvu. Mūsu koncerts būs kā mans un manas paaudzes veltījums Ulda 80 gadu jubilejā.
70 procenti cilvēku mūzikā dzird melodiju, tikai 30 procenti sadzird arī vārdus. Uldis, kā zināms, vienmēr ir izvēlējies labu dzeju. Katrs skaņdarbs viņam ir kā krāsains un dramaturģiski pabeigts stāsts. Man tas šķiet interesants uzdevums aktieriem – kā Uldis teicis – “nodziedāt dzejoli”. Uldim ir laba humora izjūta un burvīga pašironija, un vēl – Ulda mūzika uz cilvēkiem atstāj terapeitiski labvēlīgu iespaidu – tā ir sirsnīgi smeldzīga un silta.
P. S.
Reiz, pēc “Velna mācekļa” mūzikas sarakstīšanas, Uldis sajuties tā, it kā viņam gribētos ieiet baznīcā. Taču notika tā, ka pie lielajām baznīcas durvīm viņa ceļu aizšķērsoja kāda dievbijīga sieviņa un taisnīgās dusmās sauca: “Būtu nu kaunējies pēc tādiem darbiem baznīcā iet!” Uldim divreiz nav jāsaka – neies ar! Kopš tā brīža, pēc mūsu ziņām, viņš dievnamā kāju nespēra. Tomēr pēdējā gaitā ļaudis ienesa viņu baznīcā uz rokām. “Un raudāja Dievs Tēvs”, kā jau sacījis Mārtiņš Zīverts. Mēs, savukārt, šajā Ulda Stabulnieka jubilejas koncertā mēģināsim risināt kādu mūžsenu noslēpumu: ko Svētais Pēteris teica Uldim, kad viņš nonāca… Tur?
Reiz, pēc “Velna mācekļa” mūzikas sarakstīšanas, Uldis sajuties tā, it kā viņam gribētos ieiet baznīcā. Taču notika tā, ka pie lielajām baznīcas durvīm viņa ceļu aizšķērsoja kāda dievbijīga sieviņa un taisnīgās dusmās sauca: “Būtu nu kaunējies pēc tādiem darbiem baznīcā iet!” Uldim divreiz nav jāsaka – neies ar! Kopš tā brīža, pēc mūsu ziņām, viņš dievnamā kāju nespēra. Tomēr pēdējā gaitā ļaudis ienesa viņu baznīcā uz rokām. “Un raudāja Dievs Tēvs”, kā jau sacījis Mārtiņš Zīverts. Mēs, savukārt, šajā Ulda Stabulnieka jubilejas koncertā mēģināsim risināt kādu mūžsenu noslēpumu: ko Svētais Pēteris teica Uldim, kad viņš nonāca… Tur?
Dievišķās nejaušības · Latvijas Nacionālajā teātrī
Foto: Mikus Kļaviņš
Foto: Mikus Kļaviņš
Foto: Mikus Kļaviņš
Vairāk par teātri uzziniet www.teatris.lv
