Lieliskais Getsbijs

Frānsiss Skots Ficdžeralds · Indra Roga

Drāma 2 daļās

Pirmizrāde 2024. gada 5. decembrī

Getsbijs – Ivars Kļavinskis
Niks – Uldis Siliņš
Toms – Egils Melbārdis
Deizija – Madara Reijere
Džordana – Liene Sebre
Pārvaldnieks – Uldis Anže
Volfsheims – Juris Lisners
Vilsons – Raimonds Celms
Mertla – Evija Krūze
Ketrina – Sanita Paula vai Anna Emanuela Vaice
Lusilla – Līga Zeļģe
Česters – Kārlis Reijers
Klipšpringers – Viesturs Bēmis
Betija – Agate Marija Bukša
Kivets – Normunds Laizāns
Mihaeliss – Mārtiņš Brūveris
Misters Slouns – Gundars Grasbergs
Misis Slouna – Daiga Kažociņa
Kino dīva – Maija Doveika vai Dita Lūriņa vai Ilze Reknere

Izrādē piedalās:

Getsbija īpašie viesi – Lauris Limbergs, Anna Marija Puķe, Lelde Beāte Kuzņecova, Gints Dancītis, Mārīte Supe, Mārtiņš Emīls Aržanovskis
Topošie aktieri/režisori (LKA) – Dita Apsīte, Armands Avots, Viesturs Bēmis, Bruno Bitenieks, Megija Cvečkovska, Matīss Klāvs Endzelis, Marta Marija Gruzdova, Mārtiņš Jaunslavietis, Jānis Leščinskis, Mārtiņš Mikožans, Kurts Kārlis Mitenbergs, Jēkabs Pikšēns, Ilze Reknere, Klaids Sevostjanovs, Anna Emanuela Vaice, Gusts Ābele, Markuss Bēmers, Kristiāns Iesalnieks, Roberts Reikmanis
Mūzikas grupa "Big Al & The Jokers" – Sandris Skeranskis, Juris Skrajāns, Eduards Raubiško, Romāns Vendiņš, Aļģirds Šuminsks, Pēteris Liepiņš,
Zintis Žvarts, Vadims Dmitrijevs, Raitis Aukšmuksts

Režisore un dramatizējuma autore – Indra Roga
Režisores asistents – Jēkabs Reinis
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone
Komponists – Aleksandrs Tomass Matjussons
Mūzikas dizains – Gints Rutks
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Video mākslinieks – Toms Zeļģis
Horeogrāfe – Inga Raudinga
Horeogrāfes asistents – Gints Dancītis
Specefekti – Kalvis Kalniņš (International Fireworks Design)

Skaņu režisori – Gints Rutks vai Normunds Zālamans
Atbildīgais gaismotājs – Andrejs Stankevičs
Atbildīgais video inženieris – Simeons Deikins
Atbildīgais skatuves mašīnists – Jānis Zeltiņš vai Rodrigo Lorencis
Sufliere – Inese Pētersone
Izrādes vadītāja – Silga Priekule
Producente – Linda Helviga

Amerikāņu rakstnieks Frānsiss Skots Ficdžeralds un viņa zudušais laiks 1896-1940 ļauj atklāt pagātni, konkrētāk – autora jaunības gadus, ko viņš pats nosaucis par džeza laikmetu. Tas nu jau uz visiem laikiem apzīmē 20. gs. 20. gadus, modernisma virsotnes un morālās krīzes kulmināciju, šodien arī starpkaru periodu. Nevairoties no tā kritizēšanas dekadentisku, ekstravagantu viesību aizsegā, 1925. gadā autors “iekāpa” Getsbija apziņā un “es” personā, pārstāvēja jaunās, bet zudušās paaudzes vēlmi pēc personīgās brīvības, izstāstīja amerikāņu sapni par sociālo šķiru nevienlīdzību un mīlestību ar smeldzīgām beigām romānā “Lieliskais Getsbijs”. Lai arī audzināts pārliecībā, ka nauda nodrošina visu, Ficdžeralds kļuva par vienu no tiem, kam izdevās ne tikai pārliecinoši attēlot naudas un tās radīto ilūziju tukšumu, bet diemžēl un ironiskā kārtā arī pašam to piedzīvot. Viņa rakstītais un pieredzētais kļuva par zudušās paaudzes krāšņāko inscenējumu alkās pēc dzīves jēgas.

“Tas bija brīnumu laikmets, tas bija mākslas laikmets, tas bija pārmērību laikmets un tas bija satīras laikmets,” Ficdžeralds par 20. gadsimta 20. gadiem rakstīja 1931. gada esejā “Džeza laikmeta atbalsis”. “Vārds “džezs”, kuru tagad neviens neuzskata par nepieklājīgu, sākumā nozīmēja seksu, pēc tam dejas stilu un tikai pēc tam mūziku. Kad runā par džezu, tad ar to domāts īpašs nervu uzbudinājuma stāvoklis, apmēram tāds, kāds iestājas lielās pilsētās, kad tām tuvojas frontes līnija.”

Autora daiļrades fona mūzika nepārprotami skan džeza ritmos. Tiem raksturīgā improvizācija visprecīzāk spēja atskaņot laikmetā valdošo disonansi, atsaucoties uz personisko identitāti un sociālajām pārmaiņām. Kā fenomens – veicināja afroamerikāņu mākslas un kultūras uzplaukumu un integrāciju ārpus Ņujorkas, minoritātes izpausmes pirmo reizi kļuva par daļu no populārās kultūras. Kā personiskās un kultūras brīvības simbols – džeza ietekmē ievērojami attīstījās sieviešu kustības un tiesības, bet rakstnieki, mākslinieki, mūziķi un dizaineri aizsāka jaunu nodaļu eksperimentālā Art Deco un modernisma laikmetā. Džeza svinga ritmiem pakļāvās pusaudžu un jauniešu paaudze, kas sacēlās pret savu vecāku tradicionālo kultūru. Teorētiski, nepakļaujoties konvencijām, bagātie un nabadzīgie, baltie un melnie modernizētajā pasaulē dejoja vienas dejas pavadījumā. Tomēr rasistiski aizspriedumi nebija pazuduši. Lai arī Ficdžeralds vienlaikus atbalstīja jauno džeza mūziku, kas nojauca rasu robežas, savā
daiļradē, attēlojot afroamerikāņu varoņus, izmantoja stereotipus, kas ilustrē kultūras un rasu attiecību divējādību, kas joprojām palika raksturīgi 20. gadsimta 20. gadiem.*

Kamēr starpkaru perioda sākumā Amerikas Savienotās Valstis piedzīvoja relatīvu labklājību, kas desmitgades izskaņā izrādījās mākslīga ilūzija – Rietumeiropā ekonomiskās attīstības posmi bija salīdzinoši vājāki un bieži vien atkarīgi no Amerikas aizdevumiem. Tomēr kultūras dzīve piedzīvoja novatoriskas pārmaiņas, kas palīdzēja pārvarēt kara traumas. Francijā 20. gadsimta 20. gadi bija pazīstami kā “Les Années Folles” (“Trakie gadi”). Vācijā, Veimāras Republikā, kurā bija vērojams intelektuālās un mākslinieciskās aktivitātes uzplaukums, tie bija “Zelta divdesmitie gadi” (“Goldene Zwanziger Jahre”). Britu sabiedrību satracināja pārtikušo jauniešu grupas, ko dēvēja par “Bright Young Things”, varoņdarbi. No dada kustības attīstījās sirreālisms, bet pēc 1925. gada izstādes Parīzē par ietekmīgu mākslas stilu arhitektūrā un dizainā, uzsverot progresu, kļuva Art Deco.

*Gabriela Bellota, Jstor Daily, 2018

20. gadu straujās ekonomiskās izaugsmes laikā Amerikā akciju tirgū izveidojās burbulis, ko izskaidro ar iracionālu māniju, “[kas] liek vīriešiem un sievietēm, indivīdiem un institūcijām ticēt, ka viss būs labāk, ka viņiem ir lemts būt bagātākiem, un noraidīt kā intelektuāli nepilnvērtīgu to, kas ir pretrunā ar šo pārliecību.” No 1922. līdz 1929. gadam NKP pieauga par 4,7% gadā, un bezdarba vidējais rādītājs bija 3,7% (U.S. Department of Commerce, 1975, I s., 135. un 226. lpp.). Uzņēmumi sāka finansēt
savus ieguldījumus no nesadalītās peļņas un obligācijām. Komercbankas iegādājās vairāk obligāciju, bet tās nevarēja likumīgi tirgot vai iegādāties akcijas. Lai apietu šo ierobežojumu, tās izveidoja sev pilnībā piederošas filiāles vērtspapīru jomā. Šīs filiāles piesaistīja jaunus klientus un kļuva par lieliem akciju un obligāciju izplatītājiem, kas ļāva tām kļūt par riska parakstītājiem. 1929. gadā Amerikas akciju tirgus piedzīvo sabrukumu, pēc kura sekoja globāla ekonomiskā krīze – Lielā depresija.

1920. gadi bija pārmaiņu laiks gan sabiedrībā, gan arī rotaslietās un juvelierizstrādājumos. Rotaslietas vairs nenozīmēja bagātību, bet drīzāk kļuva par ikdienas modes izpausmi, pieaugot bižutērijai, piemēram, parādoties pērļu imitācijai. Laikmetu iezīmēja arī garo pērļu kaklarotu, auskaru un Art Deco stila gredzenu popularitāte. Neatkarīgi no tā, vai tās bija izgatavotas no dārgakmeņiem vai lētākiem materiāliem, 20. gadsimta 20. gadu rotaslietas atspoguļoja tā laika modernisma un atbrīvoto attieksmi.

Šo “viltoto” pērļu kvalitāte un cenas padarīja pērļu kaklarotas par priekšmetu, ko varēja atļauties gandrīz katra sieviete ar gandrīz jebkuru budžetu. Viltus pērles sāka parādīties dažādās krāsās (piemēram, gaišos pasteļtoņos), nevis tradicionālajā vienkāršā baltā krāsā.

Jāpiemin arī suņu kakla siksnas, kas raksturo 20. gadsimta 20. gadu stilu. Kaklarotas veidoja lieliem, ģeometriskiem zīmējumiem ar kvadrātveida, trīsstūrveida un pat trapecveida akmeņiem.

Cena šodien ~ 32 miljoni
Attēls: Vogue, 1925

Bārmenim vienmēr jābūt jautram un jāspēj atcerēties sava klienta vārds, jo tas vienmēr iepriecina cilvēku, ja atceras vārdu un vēl iemīļoto dzērienu.”

Harijs Makelhonijs · Bārmenis

ALKOHOLISKO KOKTEIĻU RECEPTES

Mazā velna kokteilis

1/6 citrona sulas

1/6 liķieris “Cointreau”

1/3 rums “Bacardi”

1/3 džins

Labi sakratīt un pasniegt kokteiļa glāzē

(Bārs “Ciro’s”, Londona)

Miljonāru kokteilis

1 svaigas olas baltums

liķieris “Curacao” (apelsīnu)

1 tējkarote grenadīna sīrupa

2/3 rudzu viskija

Labi sakratīt un pasniegt kokteiļa glāzē

(Viesnīca “Ritz”, Londona)

Kokteilis "Melna bilde"

1/3 džins

1/3 franču vermuts

1/3 absints

1 tējkarote piparmētru liķiera

(Džefs Diksons, “Salle Wagram”, Parīze)

BEZALKOHOLISKO KOKTEIĻU RECEPTES

Trīs toņu kokteilis

1 greipfrūta sula

2 apelsīnu sula

3 laimu sula

Ja dzēriens ir par skābu, var pievienot medu pēc garšas.

Servēt ar sasmalcinātu ledu, pa virsu liekot piparmētru lapiņas

"It kā" šampanietis

1/3 vīnogu sulas

2/3 gāzēts ūdens

Proporcijas var būt arī puse uz pusi, taču, pievienojot pārāk daudz vīnogu sulas, gāzētais ūdens zaudē savu garšu. Šai receptei ir visas šampanietim piemītošās labās īpašības un nevienas sliktās

JEB "JA JUMS ŠAMPANIETIS NEGARŠO, TAD NOMAZGĀJIET AR TO KĀJAS!"

"Bieži vajadzēja apkalpot viesus, kam "kaut kas nebija kārtībā". Viņu vidū atradās tādi, kam nekas cits nerūpēja, kā tikai svaidīties ar naudu. Svina raktuvju īpašnieks no Āfrikas, dzimis eiropietis, sejā bija pelēki zils kā svins, un to dēvēja par “zilo miljonāru”, jo viņa vienīgās rūpes bija, kā ātrāk tikt vaļā no naudas. Iebraucis Rīgā, viņš to izdalīja visiem, kas vien gadījās ceļā."

"Kādam laulātam pārim bijis viss, ko viņi vēlējušies. Viņi tomēr izdomājuši, ka vajadzētu vismaz reizi mūžā nomazgāties šampanietī, kā to agrāk darījuši valdnieki. Domāts, darīts! Viņi nopirkuši 50 pudeles dižciltīga dzēriena, salējuši vannā un nomazgājušies. Vēlāk, kad kļuvis žēl izdotās naudas, pāris nolēmis šampanieti saliet atpakaļ pudelēs un pārdot par puscenu, lai vismaz pusi no izdotās naudas atgūtu atpakaļ. Kad viņi šampanieti sapildījuši pudelēs, iznākusi 51 pudele!"

Avots: Aleksandrs Bāris “Mani skaistākie gadi Latvijā”

06.00 Piecelšanās no gultas
6.15-6.30 Vingrojumi ar hantelēm
07.15-08.15 Ideju attīstīšana
08.30-16.30 Darbs
16.30-17.00 Beisbols un sports
17.00-18.00 Runas izkopšana un stājas veidošana
18.00-18.30 Lasīt grāmatu vai žurnālu vispārēja līmeņa celšanai
18.30-19.00 Iztēles vingrinājumi
19.00-21.00 Nepieciešamo izgudrojumu apsvēršana
21.00-21.30 Vakara tējas malkošana
21.30 Prāta atpūta. Naktsmiers

Foto: Kristaps Kalns

Vairāk par teātri uzziniet www.teatris.lv

Foto: Kristaps Kalns

Foto: Kristaps Kalns

Foto: Kristaps Kalns

You may also like