Vīrietis – Normunds Laizāns
Sieviete – Jana Ļisova vai Līga Zeļģe
Sieviete – Jana Ļisova vai Līga Zeļģe
Režisore – LAURA
Dramatizējuma autors – Artūrs Dīcis
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Artūrs Virtmanis
Gaismu māksliniece un atbildīgā gaismotāja – Krista Erdmane
Skaņas dizains – Kristaps Diura
Dramatizējuma autors – Artūrs Dīcis
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Artūrs Virtmanis
Gaismu māksliniece un atbildīgā gaismotāja – Krista Erdmane
Skaņas dizains – Kristaps Diura
Atbildīgais skaņu režisors/-e – Kristaps Diura vai Katrīna Kalve
Atbildīgie skatuves meistari – Ritvars Zomerovskis, Ralfs Kalējs
Izrādes vadītāja – Eva Novikova
Atbildīgie skatuves meistari – Ritvars Zomerovskis, Ralfs Kalējs
Izrādes vadītāja – Eva Novikova
Producente – Linda Helviga
LAURA (Laura Groza) 1985
Režisore dzimusi Rīgā, absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra režijas nodaļu (2008). Sadarbojusies ar izciliem Latvijas un starptautiski atzītiem māksliniekiem – aktieriem, scenogrāfiem, komponistiem un citiem radošajiem profesionāļiem. Strādājusi ar vadošajiem Latvijas un Lietuvas teātriem un operas
kompānijām, tostarp Dailes teātri un Liepājas teātri, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri, Latvijas Nacionālo operu un Klaipēdas Drāmas teātri – kopumā veidojusi ap 40 teātra izrāžu un vairākas operas. 2026. gadā režisore pirmo reizi iestudē Latvijas Nacionālajā teātrī.
kompānijām, tostarp Dailes teātri un Liepājas teātri, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri, Latvijas Nacionālo operu un Klaipēdas Drāmas teātri – kopumā veidojusi ap 40 teātra izrāžu un vairākas operas. 2026. gadā režisore pirmo reizi iestudē Latvijas Nacionālajā teātrī.
LAURA ir viena no spilgtākajām savas paaudzes režisorēm Latvijā, kura izceļas ar savu balsi, sievietes skatpunktu un estētisku drosmi. Viņas daiļradi raksturo mākslinieka identitātes meklējumi, radošuma un ierobežojuma dialektika, sievietes pieredze un kaisle pēc brīvības. Režisore vairākkārt nominēta un godalgota, saņēmusi vairākus no augstākajiem profesionālajiem apbalvojumiem valstī.
Guntis Bojārs (1976)
Žurnālists, publicists, rakstnieks un dokumentālists. Cilvēks, kurš savā darbā apvieno matemātiķa loģiku un mākslinieka jūtīgumu. Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” idejas autors un seja.
Bojārs simtiem faktu un interviju pārvērš skaidrā dramaturģijā. Matemātiski precīzs stāstnieks. Starp faktiem un emocijām jūtas kā mājās: vienā brīdī viņš pierāda afēru shēmu, nākamajā – blogā pieraksta atziņu par mīlestību.
Aizkadrā – filmas “Vīrietis un dālijas” režisors (“Lielā Kristapa” balva par labāko debiju), kurš reiz sapņojis tās audzēt arī pats. Publicistikā iemantots skarbais tēls, nereti saskaras ar sabiedrības ēnām, taču rakstniecībā atklājas kā romantisks ironists. Viņa debijas prozas grāmata “Zīda čūska” (balva grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele
2010”) raksturo sava laika jauna vīrieša iekšējo pasauli. Krājumu veido koncentrēti prozas uzplaiksnījumi dialoga formā, kurā franču autora Žaka Prevēra balss kalpo kā uzticamības figūra. Filozofiskas, atklāti koķetas un pašironiskas piezīmes par dzīvi, sievietēm un sevi savijas emocionālā kartē, kur līdzās ilgām parādās vainas apziņa un zaudējuma klātbūtne.
2010”) raksturo sava laika jauna vīrieša iekšējo pasauli. Krājumu veido koncentrēti prozas uzplaiksnījumi dialoga formā, kurā franču autora Žaka Prevēra balss kalpo kā uzticamības figūra. Filozofiskas, atklāti koķetas un pašironiskas piezīmes par dzīvi, sievietēm un sevi savijas emocionālā kartē, kur līdzās ilgām parādās vainas apziņa un zaudējuma klātbūtne.
“Žak“
Sirreālists, dzejnieks un kino scenārists Žaks Prevērs (1900–1977) dzejā atnesa poēziju līdz cilvēkam: viņš atmeta pieturzīmes, atbrīvoja valodu, pietuvināja to sarunai. Viņa dzeja, tāpat kā dzīve, bija veltīta brīvībai un vienkāršības skaistumam, kur mīlestība kļūst gan jutekliska, gan rotaļīga, gan filozofiski tīra. Ar vizuāliem tēliem un poētisku reālismu Žaks pārvērta ikdienu par mākslu un vārdu spēles – par īstenības analīzi. Tieši šajā jutekliskajā pasaules uztverē viņu satiek Bojārs. “Zīda čūskā” autors Prevēru uzrunā kā sarunu biedru, ar kuru iespējams pārsteidzoši atklāti runāt par sabiedrībā bieži noklusēto – par vēlmi, baudu, vientulību, spēju just. Bojāra teksti, tāpat kā Prevēra dzeja, runā brīvības tonī – ne didaktiski. Abi mākslinieki pazīst mērenību, ļauj vēlmei runāt – ar humoru, maigumu un ironiju, ļaujot tai plūst caur valodu.
Tāpēc “Žak…” nav tikai dzejnieka uzruna – tas ir sarunas koda vārds, ar kuru autors atver dialogu starp vēlmi un apziņu.
libido lietvārds; sieviešu dzimte, nelokāms
jutekliska, seksuāla tieksme; dzimumdziņa, arī baudkāre
Ir pieņemts, ka kopš brīža, kad cilvēks pats piecēlās uz savām kājām, viņa izdzīvošana lielā mērā bija atkarīga no spējas veidot un uzturēt ciešas attiecības ar citiem. Tikpat nozīmīga kļuva arī cilvēka spēja gūt regulāru dzimumapmierinājumu. Freida aprakstītais dzimumu asimetrijas jautājums, proti, ka vīrieši tiekušies paturēt tuvumā savus seksuālos objektus, bet sievietes – organizēties ap spēcīgāko barā, ir vēsturisks un mūsdienās arī stipri problemātisks, bet nereti kalpo par skaidrojumu tam, kā veidojušās sociālās struktūras. Šķetinot zīda pavedienus mainīgā libido vēstures mezglos, novērojams, ka cilvēki jau pietiekami ilgi dzīvojuši starp vēlmēm un normām. Sabiedrība arvien noteiktāk sāka strukturēt atļauto un aizliegto. Tā rezultātā indivīda apziņā pastiprinājās iekšējais konflikts un vēlme vairs netika apspiesta no ārpuses – cilvēks pats sev kļuva par aizlieguma avotu.
Libido ir vērsta uz piepildījumu, bet sabiedrība uz regulāciju. Šajā sadursmē rodas spriegums, kurā dzimst gan traģēdija, gan komēdija, gan klusais iekšējais monologs. Monoizrādē libido reti izpaužas kā darbība. Tas drīzāk parādās kā balss svārstības (nemiers), kā atkārtojumi (vainas sajūta), kā apstāšanās vietas (spriedze), kur teksts nespēj turpināties. Ķermenis kļūst par vietu, kur vēlme tiek gan piedzīvota, gan apspiesta, un skatītājs kļūst par liecinieku šai kustībai. Konflikts parādās kā process, kas norisinās vienā cilvēkā – aktierī –, nevis starp cilvēkiem. Skatītājs ieņem sabiedrības vietu – viņš vēro, bet vienlaikus piedalās regulācijā. Uz skatuves redzams sabiedrības
mehānisms miniatūrā.
mehānisms miniatūrā.
Ansamblis dalās jutekliskās kultūras atsaucēs
Esam izveidojuši izlasi skatītājam – kino, mūzikā un saldajā ēdienā
KINO
•The Piano Teacher (Klavierskolotāja), rež. Mihaels Haneke
• Last Tango in Paris (Pēdējais tango Parīzē), rež. Bernardo Bertoluči
• 9½ Weeks (9½ nedēļas), rež. Adrians Lains
• The Dreamers (Sapņotāji), rež. Bernardo Bertoluči
• La notte (Nakts), rež. Mikelandželo Antonioni
• Tu man nieko neprimeni / Slow (Tu man neko neatgādini), rež. Marija Kavtaradze
• La Piscine (Baseins), rež. Žaks Derē
• Pulp Fiction (Lubene), rež. Kventins Tarantīno
• Safe Haven (Drošā osta), rež. Lase Halstrēms
• Last Tango in Paris (Pēdējais tango Parīzē), rež. Bernardo Bertoluči
• 9½ Weeks (9½ nedēļas), rež. Adrians Lains
• The Dreamers (Sapņotāji), rež. Bernardo Bertoluči
• La notte (Nakts), rež. Mikelandželo Antonioni
• Tu man nieko neprimeni / Slow (Tu man neko neatgādini), rež. Marija Kavtaradze
• La Piscine (Baseins), rež. Žaks Derē
• Pulp Fiction (Lubene), rež. Kventins Tarantīno
• Safe Haven (Drošā osta), rež. Lase Halstrēms
MŪZIKA
• Anyone Who Knows What Love Is – Irma Thomas
• Je t’aime... moi non plus – Serge Gainsbourg & Jane Birkin
• This Is Your Life – The Dust Brothers
• 3. klavierkoncerts – Sergejs Rahmaņinovs
• Ar Tevi – Igo
• Vanishing Act – Lou Reed
• Here she comes again – Röyksopp
• Apsoli man neko – Raimonda Vazdika
• Je t’aime... moi non plus – Serge Gainsbourg & Jane Birkin
• This Is Your Life – The Dust Brothers
• 3. klavierkoncerts – Sergejs Rahmaņinovs
• Ar Tevi – Igo
• Vanishing Act – Lou Reed
• Here she comes again – Röyksopp
• Apsoli man neko – Raimonda Vazdika
SALDAIS ĒDIENS
• Siera kūka ar zemeņu mērci
• Zefīrs
• Perfekti vibrējoša aveņu želeja
• Crème brûlée
• Eklērs
• Maizes zupa
• Biezpiena un putukrējuma krēms ar zemeņu mērci
• Zefīrs
• Perfekti vibrējoša aveņu želeja
• Crème brûlée
• Eklērs
• Maizes zupa
• Biezpiena un putukrējuma krēms ar zemeņu mērci
Foto: Kristaps Kalns
Foto: Kristaps Kalns
Foto: Kristaps Kalns
Vairāk par teātri uzziniet www.teatris.lv
