Antigone – Maija Doveika
Kreons – Gundars Grasbergs
Koris, Aukle – Marija Bērziņa
Hemons – Uldis Siliņš
Ismene – Sanita Paula
Sardzes vīrs – Artis Drozdovs
Kreons – Gundars Grasbergs
Koris, Aukle – Marija Bērziņa
Hemons – Uldis Siliņš
Ismene – Sanita Paula
Sardzes vīrs – Artis Drozdovs
Režisors – Elmārs Seņkovs
Scenogrāfe – Evija Pintāne
Kostīmu māksliniece – Marija Rozīte
Muzikālais noformējums – Edgars Mākens
Gaismu māklsinieks – Oskars Pauliņš
Producente – Linda Akmeņkalne
Scenogrāfe – Evija Pintāne
Kostīmu māksliniece – Marija Rozīte
Muzikālais noformējums – Edgars Mākens
Gaismu māklsinieks – Oskars Pauliņš
Producente – Linda Akmeņkalne
Franču dramaturgs Žans Anuijs 20. gadsimtā piedāvāja pārrakstīt senos mītus un sengrieķu traģēdiju sižetus, lai pārbaudītu to dzīvotspēju mūsdienu cilvēka pasaules izpratnē – Antigone ir gatava pretoties valdnieka Kreona aizliegumam ar godu apglabāt viņas kaujā kritušo brāli un riskēt ar dzīvību, tāpēc ka viņas sirds tā liek. Vai 21. gadsimtā joprojām eksistē sirds likumi? Un kādos brīžos tie stājas spēkā?
ŽANS ANUIJS (1910-1987)
Franču dramaturgs
Franču dramaturgs
Anuijs savas dzīves laikā sarakstījis vairāk nekā 30 lugas, nozīmīgākās no tām - "Zagļu karnevāls" (1932), "Antigone" (1942), "Ielūgums pilī" (1947), "Toreadoru valsis" (1951), "Cīrulītis" (1952), "Mēdeja" (1953).
Anuijs pats sagrupējis savas lugas vairākās katogorijās, atkarībā no tajās dominējošā toņa un intonācijas - rozā, melnās, dimanta, asās, kostimētās un baroka, tajās visās ir padziļināts ieskats cilvēka būtībā. Viņa varoņi ir dumpinieki, kas cīnās tīra ideālisma vārdā pret kompromisiem, uz kādiem cilvēks allaž ir gatavs ģimenes, sociālā stāvokļa vai savas pagātnes dēļ. "Antigone" pieder pie "melno lugu" grupas, kur galvenais varonis savus ideālus var nosargāt, tikai izvēloties nāvi.
Foto: Matīss Markovskis
Foto: Matīss Markovskis
Foto: Matīss Markovskis
Vairāk par teātri uzziniet www.teatris.lv
