Izrādē piedalās:            
Daiga Kažociņa
Jana Ļisova
Lāsma Kugrēna
vai Ināra Slucka
Juris Hiršs
Ivars Kļavinskis
Režisore un dramatizējuma autore – Ināra Slucka
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Marija Ulmane
Muzikālā noformējuma autors – Edgars Mākens
Gaismu māksliniece un atbildīgā gaismotāja – Krista Erdmane
Video mākslinieks – Kaspars Aniņš
Skaņu režisors/-e – Reinis Indāns vai Katrīna Kalve
Atbildīgie skatuves meistari – Ritvars Zomerovskis, Ralfs Kalējs
Atbildīgais video inženieris – Kristaps Kadiķis
Izrādes vadītājas – Marija Avotiņa, Eva Novikova
Producente – Anna Vekmane
“… ar adatu tieši nerva galā”
Ināra Slucka iestudējumam “Egles stāsti” izvēlējusies nepavisam ne gaišākos stāstus no manām grāmatām. Katrā no tiem ir kāda dziļa sāpe un grūti atbildams jautājums, par ko man, toreiz rakstot, gribējies parunāt ar savu lasītāju. Tagad izrāde runā ar mani. Jāatzīstas, nav viegli. Uzrakstījusi stāstu, publicēju vai iekļauju to krājumā, izdevniecība izdod grāmatu, un es vairs pie tā neatgriežos. Nu nācās atgriezties, paskatīties uz tiem pašiem jautājumiem no cita skatupunkta un saprast, ka man joprojām nav atbilžu. Izrāde liek atkal par tiem domāt, tā ielaužas prātā un sirdī, dziļi saviļņo.
Tie ir pašas iznēsāti stāsti, tāpēc ir ļoti grūti iejusties uz pirmizrādi atnākuša skatītāja ādā. Kaut vai tāpēc vien, ka es jau zinu, ar ko stāsts beigsies. Tajā pašā laikā ir ļoti interesanti redzēt, kā režisore tos iedzīvinājusi uz skatuves, neizbēgami īsinot, no teksta izvēloties svarīgāko, saliekot savus uzsvarus. Manuprāt, ārkārtīgi trāpīgus. Kā ar adatu tieši nerva galā. 
Apbrīnoju aktierus, kuri vienā izrādē izdzīvo tik dažādus raksturus ar sarežģītiem dzīvesstāstiem. Daži personāži ir tieši tādi, kādus tos iztēlojos, citi ieguvuši jaunas rakstura šķautnes, stāstam neko nezaudējot no vēstījuma idejas. Pārsteidz Niklāvs pēdējā etīdē. Mana stāsta drīzāk ironiskais tēls izrādē piepeši kļuvis tīri vai apmīļojams, mierināms, un tas lieliski iederas kopējā ainā. 
Uz lielo teātru skatuvēm mani darbi vēl nav dzīvojuši. Taču pieredze, kad mans stāsts kļūst arī par kāda cita stāstu, ir daudzveidīga un interesanta. Ik reizi, kad kāds uzrunā, lūdzot atļauju izmantot manus stāstus savai mākslai, degu ziņkārībā, kā režisors būs ieraudzījis varoņus, ko saklausījis vēstījumā. Tas vienmēr ir īpaši. Katru reizi ticu, ka viss izdosies, un sirsnīgi jūtu līdzi savu stāstu jaunajai versijai un tās autoriem.
Izrādei novēlu iejūtīgu skatītāju pilnas zāles, labvēlīgu kritiku. Lai tā sagādā daudz skaistu brīžu režisorei Inārai Sluckai un visiem iesaistītajiem. 
Jana Egle
Fragments no Janas Egles dzejoļa
*****
sapnī redzēju
baltu māju kalna galā
atvērtiem logiem un saules
piemirdzētu pagalmu
plaša mierīga upe liecās ap kalnu
es stāvēju otrā krastā
veltīgi saukdama pārcēlāju
tikai nosmaržoja kalmes
sudraba rauda uzsita ar asti
putniņ pārcel mani otrā pusē
es stāvēju otrā krastā
veltīgi saukdama pārcēlāju
vējš sašūpoja mājas logus
saules atspīdumus pāri man lejot
un es skaidri zināju ka tur
atradīšu to pēc kā esmu gājusi
garu un putekļainu ceļu
bet baltajā mājā
lielās istabas vidū
kāds stiprām rokām lauza gabalos
lielu siltu un smaržīgu klaipu
dalīja visiem kas tikuši  savām upēm pāri
un viņu sejas  tapa balti starojošas

Egles stāsti | izrādes video tīzeris.

Foto: Margarita Germane
Foto: Margarita Germane
Foto: Margarita Germane
Foto: Margarita Germane
Foto: Margarita Germane
Foto: Margarita Germane
Vairāk par teātri uzziniet www.teatris.lv​​​​​​​

You may also like

Back to Top