Rita Aksenoka – Marija Bērziņa
Alfrēds Rubiks – Uldis Anže
Gunārs Aksenoks un citi – Ainārs Ančevskis
Raimonds un citi – Romāns Bargais
Alfrēds Rubiks – Uldis Anže
Gunārs Aksenoks un citi – Ainārs Ančevskis
Raimonds un citi – Romāns Bargais
Režisors – Roberts Dauburs
Dramaturgs – Jānis Joņevs
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Kristians Brekte
Komponists – Tomass Ančs
Video mākslinieks – Toms Zeļģis
Gaismu māksliniece un atbildīgā gaismotāja – Lienīte Slišāne
Dramaturgs – Jānis Joņevs
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Kristians Brekte
Komponists – Tomass Ančs
Video mākslinieks – Toms Zeļģis
Gaismu māksliniece un atbildīgā gaismotāja – Lienīte Slišāne
Atbildīgais skaņu režisors – Reinis Indāns
Atbildīgais video inženieris – Kristaps Kadiķis
Atbildīgais skatuves meistars – Ralfs Grauds
Izrādes vadītāja – Marija Avotiņa
Producents – Rihards Gāle
Atbildīgais video inženieris – Kristaps Kadiķis
Atbildīgais skatuves meistars – Ralfs Grauds
Izrādes vadītāja – Marija Avotiņa
Producents – Rihards Gāle
Paldies par sadarbību: Latvijas Aizsardzības ministrijai, Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
Kolāžās izmantoti attēli no fotogrāfa Mihaila Ignata arhīva un citiem internetā pieejamajiem resursiem
Kolāžās izmantoti attēli no fotogrāfa Mihaila Ignata arhīva un citiem internetā pieejamajiem resursiem
2025. gadā Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē Roberts Dauburs un Jānis Joņevs aizsāka iecerēto taisnīguma triloģiju ar pirmo daļu “Ko var cilvēks”, kas skatītājus aizveda uz 20. gadsimta 70. gadiem – stagnācijas un padomju sistēmas epicentru. Šodien triloģijas otrajā daļā mēs pārceļamies uz divdesmit gadus tālāku nākotni.
Šis stāsts nav par sarkanbaltsarkanu karogu jūru un romantisku sadošanos rokās, bet par lūzuma punktu, kurā līdzās valsts atjaunošanai plosījās rekets, eksplodēja spridzekļi un Latvijas Komunistiskās partijas līderis Alfrēds Rubiks izmisīgi centās glābt brūkošo impēriju. Laiks, kad Rīgas ielās OMON vienības terorizēja iedzīvotājus un īstenoja bruņotu iebrukumu prokuratūrā – tiesiskuma aizsardzības līnijā. Šajā haosā savu principiālo cīņu par taisnīgumu turpināja sevišķi svarīgo lietu izmeklētāja Rita Aksenoka.
1990. gada 4. maijs · Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena
1990. gada 26. septembris · izveido Latvijas Republikas prokuratūru
1990. gada 14. novembris · Augstākā Padome likvidē Rīgas OMON
1990. gada decembris · sprādzienu sērijas, tostarp leģionāru pieminekļu spridzināšana, uzbrukumi Latvijas muitas punktiem
1991. gada 2. janvāris · OMON ieņem Preses namu
1991. gada 13.–27. janvāris · Barikāžu laiks Rīgā, Daugavmalā pulcējas ap 500 000 cilvēku
1991. gada nakts no 18. uz 19. augustu · Augusta pučs
1991. gada 21. augusts · Latvijas valstiskās suverenitātes pilnīga atjaunošana
1990. gada 26. septembris · izveido Latvijas Republikas prokuratūru
1990. gada 14. novembris · Augstākā Padome likvidē Rīgas OMON
1990. gada decembris · sprādzienu sērijas, tostarp leģionāru pieminekļu spridzināšana, uzbrukumi Latvijas muitas punktiem
1991. gada 2. janvāris · OMON ieņem Preses namu
1991. gada 13.–27. janvāris · Barikāžu laiks Rīgā, Daugavmalā pulcējas ap 500 000 cilvēku
1991. gada nakts no 18. uz 19. augustu · Augusta pučs
1991. gada 21. augusts · Latvijas valstiskās suverenitātes pilnīga atjaunošana
Dramaturga komentārs · Jānis Joņevs
Aprakstītie notikumi ir patiesi, turklāt ne pārāk seni. Taču gan atmiņas, gan tā laika liecības par šiem notikumiem bieži ir pretrunīgas. Faktoloģiskais materiāls ņemts no izmeklēšanas materiāliem, bet ap kailiem faktiem virpuļo interpretācijas, motivācijas, versijas. Cik vien iespējams, esmu balstījies varoņu – Ritas Aksenokas, Alfrēda Rubika un citu – sacītajā. Šie izteikumi tapuši ļoti dažādos apstākļos: tie ir gan publiski paziņojumi, gan nopratināšanas protokoli, gan memuāri un privātas sarunas. Protokols nefiksē emocijas, bet atmiņas šķiro notikumus. Saskāros ar visām dokumentālista problēmām – jo dziļāk iedziļinies, jo tuvāks kļūst katrs stāsta dalībnieks. Taču galvenokārt šis ir Ritas Aksenokas stāsts. Dialogi lielākoties ir iztēloti, proti, veidoti ap zināmo. Tur, kur nav zināms, ko tieši varoņi teikuši, ar iztēles palīdzību likts tas, ko viņi varēja teikt. Dažviet arī tas, ko viņi, visticamāk, neteica, bet ko izsaka pati situācija – divu spēcīgu pretinieku, divu atšķirīgu pārliecību un pasauļu sadursme. Viņiem jāpasaka arī tas, ko šodien domājam mēs.
Režisora jautājums · Roberts Dauburs
Par labu otro daļu mēdz teikt, ka tai jāspēj saglabāt pirmās daļas veiksmes un tās attīstīt tālāk. Radošā komanda šo principu ir ņēmusi vērā – esam parūpējušies, lai visas veiksmīgās lietas no triloģijas pirmās daļas tiktu paņemtas līdzi, vienlaikus nodrošinot izaugsmi visos izrādi veidojošajos līmeņos: dramaturģijā, scenogrāfijā, skaņā un gaismā.
Pirmajā daļā centrā tika likts veids, kādā leģendārā izmeklētāja Rita Aksenoka veido attiecības ar noziedzniekiem, saglabājot cieņu, aukstasinīgu prātu un stingru ticību likuma burtam. Otrajā daļā šīs īpašības tiks pārbaudītas lietā, kur spiediens uz viņu – viņas principiem un vērtībām – ir sareizinājies neaprēķināmos daudzumos. Bet paralēli šim grandiozajam profesionālajam pārbaudījumam ir izmeklētājas privātā dzīve mājās, kur viņu pie vārtiem katru vakaru sagaida nobažījies vīrs. Kā šo milzīgās slodzes darbu savienot ar šķietami veiksmīgu ģimenes dzīvi?
Vairāk par teātri uzziniet www.teatris.lv
