Lomās – Kārlis Reijers, Ivars Puga, Elza Rūta Jordāne
Režisors un dramatizējuma autors – Jurģis Lūsis
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ildze Jurkovska
Komponists un skaņas dizainers – Henrijs Poikāns
Gaismu māksliniece – Lienīte Slišāne
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ildze Jurkovska
Komponists un skaņas dizainers – Henrijs Poikāns
Gaismu māksliniece – Lienīte Slišāne
Producents – Rihards Gāle
fragments fragments fragments fragments fragments fragments
Skolas kungs: Šobrīd zinātnē ir radies tāds eksperimentāls virziens kā kvantu gravitācija. Tā pēta apstākļus, kur nozīmīgi ir abi spēki – gan lielie, gan mazie, piemēram, jau pieminētos melnos caurumus, kuri ir vieni no noslēpumainākiem objektiem redzamajā Visumā. Šobrīd vislabāk zināmā kvantu gravitācijas teorija ir tā sauktā “M-teorija”, kuras pamatā, savukārt, ir tā sauktā stīgu teorija. Šī teorija apraksta nevis 4 dimensiju laiktelpu, bet 11 dimensiju hipertelpu, kurā visas daļiņas – vienalga
fotoni, neitroni, protoni, bozoni vai gravitoni, ir nevis daļiņas, bet vibrējošas “stīgas”, līdzīgi kā vijoles stīgas. Šo, pamatā viendimensionālo, objektu vibrācija notiek 11 dimensijās, no kurām 7 ir cilvēkam neredzamas un neizpētītas, jo eksistē ļoti mazos
izmēros un telpās, vēl daudz mazākās par šobrīd zināmajām. Lai gan šī teorija ļauj savienot kvantu lauku teoriju ar vispārīgo relativitātes teoriju, zinātne vēl joprojām atrodas ļoti tālu no reālu matemātisku un taustāmu pierādījumu ievākšanas par to, kā
tad īsti ir uzbūvēta redzamā un neredzamā pasaule. Izzināts ir daudz, bet vēl daudz vairāk – neizzinātā. Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku. Nu, kaut kā tā, zēn.
fotoni, neitroni, protoni, bozoni vai gravitoni, ir nevis daļiņas, bet vibrējošas “stīgas”, līdzīgi kā vijoles stīgas. Šo, pamatā viendimensionālo, objektu vibrācija notiek 11 dimensijās, no kurām 7 ir cilvēkam neredzamas un neizpētītas, jo eksistē ļoti mazos
izmēros un telpās, vēl daudz mazākās par šobrīd zināmajām. Lai gan šī teorija ļauj savienot kvantu lauku teoriju ar vispārīgo relativitātes teoriju, zinātne vēl joprojām atrodas ļoti tālu no reālu matemātisku un taustāmu pierādījumu ievākšanas par to, kā
tad īsti ir uzbūvēta redzamā un neredzamā pasaule. Izzināts ir daudz, bet vēl daudz vairāk – neizzinātā. Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku. Nu, kaut kā tā, zēn.
par autoru par autoru par autoru par autoru par autoru par autoru
Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Eduards Morics Zilbers)
1860 Meņģele – 1941 Maskava
1860 Meņģele – 1941 Maskava
Rakstnieks, kura ieguldījums latviešu rakstniecībā galvenokārt saistās ar dullā Daukas vārdu. Tā viņu atceras un joprojām atpazīst vairums skolēnu no literatūras stundām. Stāstam visi zina nobeigumu, bet jau 124 gadus tiecas sastapties ar to vēlreiz,
visticamāk tādēļ, ka tas ir par katru no mums, kas uzdod jautājumus.
visticamāk tādēļ, ka tas ir par katru no mums, kas uzdod jautājumus.
Bet pašam Sudrabu Edžum skolas laikā patika literatūra, valodas, vēsture un ģeogrāfija. Viņš bija liels vērotājs, stāstu un notikumu glabātājs ar lielisku atmiņu. Ap 20 gadu vecumu novērojumus sāka pierakstīt, un viņa pirmās dzejas norāda, ka jaunais
autors daudz lasījis vācu un krievu klasiķus. Arī stāstos, kas izrādījušies veiksmīgāki, tostarp “Dullais Dauka”, kuru nākotnē, viņam nezinot, iestudēja, filmēja, ir cittautu autoru ierosmes.
autors daudz lasījis vācu un krievu klasiķus. Arī stāstos, kas izrādījušies veiksmīgāki, tostarp “Dullais Dauka”, kuru nākotnē, viņam nezinot, iestudēja, filmēja, ir cittautu autoru ierosmes.
Sudrabu Edžus, tāpat kā viņa tēvs izvēlējās skolotāja profesiju. Esot bijis ātras dabas, bieži bezkompromisa cilvēks, diezgan atklāts, kad vajag un arī - kad nevajag Progresīvs idejās, kas gadsimtu mijā bija pārņēmušas ne tik viņu vien. 1906. gadā,
pēc tam, kad Ogres upes krastos tapusi Daukas pasaule un citi tēlojumi, rakstnieks pameta Latviju uz visiem laikiem. Dažādu ideju spriedzes punkti un to sadursmes, starp citu, veido arī dullā (var lasīt arī – neparasti apdāvinātā) Daukas pieredzējumu. Īpaši rūpīgiem tēla un autora pētniekiem vajadzēs meklēt Sudrabu Edžus literāros darbus, kas rakstīti pēc “Dullā Daukas” – piemēram, “Pusmāsas dēls”, “Eņģelīšu skola” un “Kaukšķītis”.
pēc tam, kad Ogres upes krastos tapusi Daukas pasaule un citi tēlojumi, rakstnieks pameta Latviju uz visiem laikiem. Dažādu ideju spriedzes punkti un to sadursmes, starp citu, veido arī dullā (var lasīt arī – neparasti apdāvinātā) Daukas pieredzējumu. Īpaši rūpīgiem tēla un autora pētniekiem vajadzēs meklēt Sudrabu Edžus literāros darbus, kas rakstīti pēc “Dullā Daukas” – piemēram, “Pusmāsas dēls”, “Eņģelīšu skola” un “Kaukšķītis”.
par Dauku par Dauku par Dauku par Dauku
Dullais Dauka ir no zvaigžņu komandas. Viens no pieciem jaunekļiem, kas šodien ir vecumā no 131 līdz 115 gadiem (Antiņš, protams, jaunākais) un kurus, visticamāk, mēs sagaidītu lidostā kā laikmetīgus latviešu literatūras varoņus un panākumu kaldinātājus viņu autoriem Sudrabu Edžum, Blaumanim, Rainim, Porukam un Skalbem. Ja vien viņi atgrieztos…
Vienaudži, visi kā viens ar karstām un jaunām sirdīm, jau 20. gs. sākumā uz ikdienišķās dzīves pelēkā fona atšķīrās no citiem “tēva dēliem”. Krustiņa nespēja iekļauties normālas dzīves rāmjos gluži loģiski atļauj viņam pārkāpt emocionālā horizonta robežas, kur garīgo un materiālo vērtību pretrunas risina trauslais pērļu zvejnieks Ansis. Komandā arī jauneklis, kas, dzīvodams ilgās un nemierā, protestējot pret šaurību un ikdienas pelēcību, dodas jūrā meklēt Ziemeļmeitu, satiek nebeidzamas debesis, kas līdzinās neierobežotiem ideāliem. Antiņa un Daukas dvēseles daiļums šķiet vislīdzīgākais, jo smalki veidota garīgā pasaule balstās uz cilvēcīgo, patieso un
nenoliedzamo.
nenoliedzamo.
Satikties ar šo komandu nozīmē ilgoties un tiekties, dzīvot sa-
skaņā ar sapņiem, atļauties būt trausliem un jūtīgiem. Varoņi,
kuri bijuši neatbilstīgi jebkuros laikos un ir nepiemēroti arī šo-
dienai, bet Dauka saka, ka tā var redzēt un zināt vairāk.
skaņā ar sapņiem, atļauties būt trausliem un jūtīgiem. Varoņi,
kuri bijuši neatbilstīgi jebkuros laikos un ir nepiemēroti arī šo-
dienai, bet Dauka saka, ka tā var redzēt un zināt vairāk.
Foto: Kaspars Zborovskis
Foto: Kaspars Zborovskis
Foto: Kaspars Zborovskis
Vairāk par teātri uzziniet www.teatris.lv
